Ķīnas cekulainais suns

Ķīnas cekulainais suns

Ir divi Ķīnas cekulainā suņa paveidi: bezspalvainais (kailais) ar apmatojuma cekuliem uz galvas, kājām un astes un kuplspalvainais (pūkainais) ar garu, mīkstu spalvu, kas veido divkārtainu apmatojumu. Šīs šķirnes suņiem ir arī divu veidu ķermeņa uzbūve: vieni ir ar smalkākiem kauliem un smalkāk veidoti, bet otri ir smagnējāki un zemāki. Ideālais skausta augstums pieaugušiem tēviņiem ir 28–33 cm, bet mātītēm — no 23 līdz 30 cm. Pilnībā pieauguša suņa svaram nevajadzētu pārsniegt 5,4 kg. Apmatojums var būt dažādās krāsās un krāsu kombinācijās.

chinese crested
  • Category size
  • Grooming requirements
Chinese Crested
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Chinese Crested
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Jautrie, draudzīgie, labsirdīgie Ķīnas cekulainie suņi ir mīloši mājdzīvnieki, kas alkst cilvēka sabiedrības un kam nepatīk pārlieku ilgi palikt vienatnē. Tas ir rotaļīgs suns, kam nav lielākas laimes, kā gulēt sev tuvā cilvēka klēpī.

Fiziskās aktivitātes

Mazajiem Ķīnas cekulainajiem suņiem nav nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu; tiem pilnībā pietiek ar 30 minūtēm dienā.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Šī suņa pūkainais, garais apmatojums jākopj vienu vai divas reizes nedēļā. Kailajiem suņiem jākopj tikai astes, kāju galu apmatojums un cekuls. Ja āda kļūst sausa, tā jāmitrina, un, lai suns neapdegtu, tas ir jāsarga no saules. Jāņem vērā, ka kailuma gēns ir saistīts ar sliktu zobu augšanu, un tamdēļ bezspalvainajiem suņiem visnotaļ bieži trūkst zobu.

Veselība un uzturs

Klēpja sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Precīza Ķīnas cekulainā suņa izcelsme nav zināma, taču tiek uzskatīts, ka tas cēlies no Āfrikas bezspalvainajiem suņiem, kurus ķīnieši sakrustoja ar mazajiem istabas sunīšiem, iegūstot mazu, bezspalvainu sunīti-kompanjonu, kas saskaņā ar nostāstiem ir piederējis karaliskajai Haņu dinastijai un izmantots bagātību sargāšanai. Šīs šķirnes suņi tika izmantoti arī kā sargsuņi. Ķīniešu jūrasbraucēji šīs šķirnes suņus vadāja līdzi pa pasauli, Ķīnas cekulaino suņu lielākajiem pārstāvjiem uzticot būt palīgiem cīņā ar uz kuģiem mītošajām žurkām. Pētnieki šīs šķirnes pārstāvjus ir atraduši Meksikā un citās Centrālamerikas un Dienvidamerikas daļās 1500. gados.

Apsveramās veselības problēmas

Ķīnas cekulainajam sunim samērā bieži ir iespējamas ādas problēmas un saules apdegumi. Tāpat kā citiem mazajiem suņiem, tiem ir iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļu skriemeļu izmežģījumi), un, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu problēmas. Tāpēc ieteicams veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.