Krievu vējasuns (krievu kurts)

Krievu vējasuns (krievu kurts)

Šie augstie, elegantie kurti nes savu garo, šauro galvu ar lepnumu. Krievu vējasuņa (krievu kurta) apmatojums ir zīdains un vidēja garuma ar garu spalvu uz kājām, ķermeņa apakšdaļā un uz astes. Apmatojums var būt balts, zeltains, ruds, pelēks, melni salns un plankumains. Pieaugušas mātītes skausta augstums ir vismaz 68 cm, bet svars — apmēram 34 kg. Pieauguša tēviņa skausta augstums ir vismaz 74 cm, bet svars — apmēram 41 kg.

borzoi
  • Category size
  • Grooming requirements
borzoi
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
borzoi
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Par spīti izmēriem šie labsirdīgie suņi mājās ir rāmi un mierīgi. Pret svešiniekiem tie var izturēties diezgan atturīgi un vēsi. Tie ir iecietīgi pret citiem, rakstura ziņā līdzīgiem suņiem, taču tie agrīnā vecumā jāpieradina pie kaķiem un citiem mājdzīvniekiem, jo tie vienmēr reaģēs uz bēgošu dzīvnieku.

Fiziskās aktivitātes

Lai arī mājās krievu vējasuņi ir samērā mierīgi, tiem dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas (ieteicams ilgākas) fiziskās aktivitātes un plaša, atklāta teritorija, kur izskrieties un izstaigāties. Tomēr ir jāatceras, ka šie ir medību suņi, kas instinktīvi metīsies pakaļ jebkuram pamanītajam medījumam, un tāpēc ir jāuzmanās.

Uzvedība

Šie medību suņi medī ne tik daudz ar ožu, cik ar redzi, tiem patīk skriet, un tie var būt iespaidīgi ātri sprinteri, kas savus saimniekus atstāj tālu aiz muguras! Telpās tie bieži vien ir suņu pasaules relaksētie dīvāna deldētāji, taču brīvā dabā tie ar nerimstošu modrību to vien gaida, lai dedzīgi aizmestos pakaļ pamanītajam medījumam, izliekoties nedzirdam saimnieka skaļos centienus atsaukt tos atpakaļ. Tiem patīk pastaigas pavadā, un tos izvest ārā ir prieks, tomēr saimnieks ne vienmēr var justies drošs, ja ceļā patrāpās svešs kaķis vai cits mazs pūkainis. Lai arī šie suņi reti izrāda atklātu mīlestību, tie ir mierīgi pret cilvēkiem un parasti labi satiek ar citiem suņiem.

Izskats

Krievu vējasuņa zīdainajam, viļņainajam apmatojumam nepieciešama regulāra kopšana (divas vai trīs reizes nedēļā), un regulāri ir jāapgriež spalva starppēdu spilventiņiem. Spalvas mešanas periodos tie nomet ļoti daudz apmatojuma.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Krievu vējasuņi ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Krievu vējasuņi (krievu kurti) Krievijā kopš 17. gadsimta ir izmantoti vilku medībās. Krievijas hercogs ieveda no Arābijas vairākus kurtus, taču tie Krievijas skarbajās ziemās nespēja izdzīvot. Otrajā piegājienā viņš šos medību suņus sakrustoja ar vietējiem suņiem (iespējams, ka tatāru medību dzinējsuņiem vai garkājainajiem ganu suņiem). Maigā temperamenta un eksotiskā izskata dēļ krievu vējasuņi ir bijuši ideālas dāvanas gan cariem, gan Eiropas monarhiem. Pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā krievu vējasuņi tika saistīti ar valdošo šķiru, un daudzas suņu audzētavas tamdēļ tika iznīcinātas. Šī šķirne izdzīvoja, pateicoties tikai rietumu pasaulei uzdāvinātajiem suņiem.

Apsveramās veselības problēmas

Krievu vējasuņi ir visnotaļ veselīgi un izturīgi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, ir iespējamas dažas iedzimtas acu problēmas, un tāpēc vaislas suņiem ir jāveic acu izmeklējumi. Šīs šķirnes suņiem ir iespējama iedzimta hipotireoze (nepietiekama vairogdziedzera darbība).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.