Labradoras retrīvers

Labradoras retrīvers

Labradori ir lieli, spēcīgi suņi ar labiem kauliem un miesas būvi. Tiem ir plata galva ar mīļām, gudrām acīm. Tiem ir pilnībā unikāla, ūdriem līdzīga aste. Īsais, blīvais apmatojums var būt pilnībā melns, dzeltens un šokolādes/aknu krāsā. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 56–57 cm, bet svars — apmēram 30 kg, savukārt pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 55–56 cm, bet svars — apmēram 28 kg.

labrador retriever
  • Category size
  • Grooming requirements
labrador retriever
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
labrador retriever
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Izvēloties ģimenes mīluli, labradors noteikti ir pirmajā trijniekā, bet ar noteikumu, ka tev patīk fiziskās aktivitātes! Tie ir draudzīgi, labsirdīgi suņi, kas ar mīlestību izturas pret visiem. Tie ir pielāgoties spējīgi un sabiedriski suņi, kas savas pacietības un spējas piedot dēļ spēj labi sadzīvot ar citiem dzīvniekiem un bērniem, taču šīs īpašības nekādā gadījumā nedrīkst pārvērtēt. Tie ir ārkārtīgi uzticīgi un mīl, ja tos iesaista visā ģimenē notiekošajā. Labradori rej, pievēršot uzmanību svešiniekiem, taču sagaida tos atplestām rokām.

Fiziskās aktivitātes

Labradori diezgan labi pielāgojas tādam fizisko aktivitāšu daudzumam, kādu vari piedāvāt, taču ņem vērā, ka tās tiem nepieciešamas gana daudz — veselam pieaugušam sunim ideāli būtu pāris stundas dienā. Tiem patīk samērā garas pastaigas ar iespēju izskrieties un paspēlēties bez pavadas. Tiem patīk skriet pakaļ lietām un atnest tās, kā arī ūdens, un tāpēc jāseko to drošībai, atrodoties ūdens tuvumā. Tiem ir nosliece uz aptaukošanos, taču visbiežāk tas ir nepietiekamu fizisko aktivitāšu, kā arī ēdelīguma dēļ.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Labradoru apmatojums ir viegli kopjams. Apmatojums ir biezs un blīvs, ar pret laikapstākļiem noturīgu pavilnu un viegli kopjams, to izsukājot vienu reizi nedēļā un pievēršot vairāk uzmanības apmatojuma mešanas periodā.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Labradori ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Labradoras retrīvers nav cēlies no Labradoras, bet gan Ņūfaundlendas krastos 17. gadsimtā. Tie tika izdresēti pa auksto ūdeni aiznest zvejas tīklus līdz zvejniekiem, un 19. gadsimta sākumā tie nonāca Pūlas ostā Lielbritānijā. Tie bija tik pievilcīgi, ka zvejniekiem no angļiem saņēma neskaitāmus piedāvājumus tos nopirkt. Šīs šķirnes suņi uzreiz kļuva par labiem medību suņiem. Šie suņi, kas tolaik bija pazīstami kā Sentdžonsas suņi, sajūsmināja Malmsburijas grāfu, un viņš sāka tos audzēt, nosaucot par labradoriem.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, labradoriem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.