Lankašīras hilers

Lankašīras hilers

Lankašīras hīlers ir mazs, robustas miesas būves suns. To garums nedaudz pārsniedz augstumu, un priekšķepas ir nedaudz vērstas uz iekšu. Ausis — palielas un stāvus saslietas. Īsais, biezais apmatojums var būt melnlāsumains vai aknu krāsas ar dzeltenbrūnu. Ideālais skausta augstums tēviņiem ir 30 cm, bet mātītēm — 25 cm. To svara diapazons ir no 3 līdz 6 kg.

lancashire heeler
  • Category size
  • Grooming requirements
lancashire heeler
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
lancashire heeler
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Lankašīras hīlers ir draudzīgs, mazs suns, kas labi satiek ar cilvēkiem. Daži var būt nedaudz nervozi un mazliet neiecietīgi pret citiem suņiem. Agrīna socializācija ar citiem suņiem un cilvēkiem ir obligāta. Tie ir ideāli suņi aktīvām ģimenēm ar vecākiem bērniem, taču nav ieteicami, ja mājās ir mazi bērni un bērni, kas tikko sākuši staigāt.

Fiziskās aktivitātes

Lankašīras hīleram ļoti patīk fiziskās aktivitātes, un tas ir ideāli piemērots aktīviem cilvēkiem. Tie spēj pielāgoties dzīvei gan pilsētā, gan laukos, taču tiem ir jābūt drošai teritorijai, kurā brīvi izkustēties. Ja tie tiek laisti dārzā, tam apkārt jābūt pret izmukšanu drošam nožogojumam, jo šie suņi izlīdīs pat pa vismazāko caurumiņu vai pat pārlēks pār mazāku žogu. Pieaugušam sunim nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Tā kā šo suņu apmatojums ir samērā īss un gluds, tie ir visnotaļ viegli kopjami. Viss, kas nepieciešams, lai suns ikdienā būtu tīrs, ir nobraucīšana ar gumijoto apmatojuma kopšanas cimdu un periodiska izķemmēšana.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Lankašīras hīlera vēsture ir nedaudz miglā tīta. Ir zināms, ka tie bijuši sastopami kopš 1600. gadiem, kad tie tika izmantoti kā lauku saimniecību suņi un lopu dzinēji. Liekot lietā savus mednieka instinktus, tie arī medīja trušus un žurkas. Tiek uzskatīts, ka tie radušies, krustojot Velsas korgiju un Mančestras terjeru.

Apsveramās veselības problēmas

Lankašīras hīleram ir iespējamas vairākas iedzimtas acu slimības, un tādēļ tam ieteicams veikt acu izmeklējumus. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.