Beļģu aitusuns (Malinuā)

Beļģu aitusuns (Malinuā)

Malinuā ir vidēji liels, īsspalvains suns ar taisnstūrveidīgām ķermeņa aprisēm. Lai arī ierindas cilvēki to bieži jauc ar vācu aitusuni, tam ir taisnstūrveidīgāks profils, vieglāki kauli un smalkāka galva. Malinuā ir sirmā, rudā vai pelēkā krāsā ar pelēka toņa spalvu galiem. Tiem parasti ir tumšāka aste vai melns astes gals, purnā ir melna maska, un ausis lielākoties ir melnas. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir no 61 līdz 66 cm, bet mātīšu — no 56 līdz 61 cm. To svars ir no 27,5 līdz 28,5 kg.

belgian shepherd dog malinois
  • Category size
  • Grooming requirements
belgian shepherd dog malinois
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
belgian shepherd dog malinois
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Malinuā nav šķirne tiem, kas vēlas „vienkārši suni”, jo tas ir mīlošs, uzticīgs kompanjons, kas sargā māju un ģimenes locekļus un kam nepieciešams pieredzējis saimnieks. Tāpat kā visām šķirnēm, kam piemīt sarga instinkti, arī šiem suņiem sarga instinktus rosināt mazā vecumā nav ieteicams, jo tie var sākt mēģināt sargāt neatbilstīgās situācijās. Dabiskie sarga instinkti nostrādās, ja un kad tas būs nepieciešams.

Fiziskās aktivitātes

Malinuā katru dienu nepieciešamas vismaz divas stundas ilgas fiziskas un prātu stimulējošas aktivitātes un dresūra. Šie ļoti labi dresējamie suņi var gūt lieliskus panākumus adžiliti, sacensībās paklausībā un citos suņu „sporta veidos”. Tie ir ļoti aktīvi suņi, kurus, ilgstoši atstājot vienus, nevajadzētu uzskatīt par mājdzīvniekiem.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Malinuā ir īsspalvains suns ar pūkainu pavilnu. Apmatojums ir biezāks uz astes un ap kaklu un garāks uz pakaļkājām, bet aste ir kupla. Tā kā malinuā apmatojums ir viegli uzturams, tas jākopj tikai reizi nedēļā.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem.

Šīs sugas izcelsme

Ir četru paveidu beļģu aitusuņi: lakenuā, tervīrens, grūnendālietis un malinuā. To nosaukumi darināti no Beļģijas reģioniem, no kurienes tie cēlušies. Beļģijas strādīgie aitusuņi ir zināmi jau kopš viduslaikiem. 1890. gados kāds Beļģijas Veterinārijas zinātņu skolas profesors dokumentēja dažādu veidu beļģu aitusuņu standartus. Tika atzīmēts, ka tie visi bija līdzīgi, bet ka galvenā atšķirība bija apmatojums. Profesors pēc tam tos sadalīja paveidos un ieteica audzēt kā atsevišķas šķirnes. Malinuā bija pirmais no beļģu aitusuņiem, kas izveidojās kā paveids un tāds arī tika audzēts. Tas arī pirmais kļuva populārs.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, visiem beļģiešu paveidiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.