Mančestras terjers

Mančestras terjers

Mazais/vidēji lielais Mančestras terjers ir eleganta izskata suns ar īsu, gludu, spīdīgu apmatojumu melnā krāsā ar specifiskiem dzeltenbrūniem raibumiem (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Kompakts, elegants un pamatīgas miesas būves. Skausta augstums tēviņiem ir apmēram 41 cm, bet mātītēm — apmēram 38 cm, un šo suņu svara diapazons ir no 7 līdz 9 kg.

manchester terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
manchester terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
manchester terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Mančestras terjers ir tipisks terjers daudzējādā ziņā. Tas ir kolosāla personība un var būt ietiepīgs, skaļš un stūrgalvīgs. Tam ir arī visi terjera plusi, jo tas ir izteikti uzticīgs saviem ģimenes locekļiem un jautrs, mīlošs kompanjons.

Fiziskās aktivitātes

Nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču tas spēj staigāt daudz ilgāk. Pirms atlaišanas no pavadas pārliecinies, vai suns noteikti klausa atsaukšanas komandai, jo mednieka instinktu dēļ tas var aizklīst vai iekļūt nepatikšanās.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Viegli kopjamo Mančestras terjeru īsais, gludais apmatojums tikai nedaudz vairāk kā reizi nedēļā jāizsukā, lai likvidētu atmirušo spalvu.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Melnlāsumainie terjeri karalienes Elizabetes laikā un vairākus gadsimtus pēc tam tika izmantoti žurku un citu kaitēkļu ķeršanai. 19. gadsimtā tie tika izmantoti arī trušu ķeršanai, un šī gadsimta vidū tie tika sakrustoti ar garkājainiem suņiem (līdzīgi vipetiem), lai radītu elegantāku, izsmalcinātāku terjeru, kas redzams mūsdienās. Mančestras terjers ar tā pašreizējo nosaukumu kļuva zināms 19. gadsimta beigās, jo tas šajā pilsētā bija ļoti izplatīts „strādnieks” kokvilnas ražotnēs.

Apsveramās veselības problēmas

Mančestras terjeri ir visnotaļ veselīgi suņi. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem ir iespējami ceļu skriemeļu izmežģījumi (ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas). Par šīs šķirnes suņiem raksturīgu iedzimto slimību ir atzīta arī traucēta asinsrece (fon Villebranda slimība).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.