Maremmas aitusuns

Maremmas aitusuns

Šis ir liels, robusts, muskuļains suns ar raupju, baltu apmatojuma virskārtu un blīvu, aizsargājošu pavilnu. Galva — plata starp ausīm un virzienā uz purnu sašaurinās. Ausis — mazas un augstu izvietotas. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 65–73 cm, bet svars — no 35 līdz 45 kg, savukārt pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 60–68 cm, bet svars — no 30 līdz 40 kg.

maremma sheepdog
  • Category size
  • Grooming requirements
maremma sheepdog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
maremma sheepdog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Maremmas aitusuns vislabāk jūtas darbā, pieskatot savus ganāmpulkus. Tas ir uzticīgs savam saimniekam un uzcītīgi gana savu ganāmpulku, taču ir neiecietīgs pret svešiniekiem. Šī iemesla dēļ šīs šķirnes suņi ir arī labi sargsuņi un veiksmīgi šiem nolūkiem arī tiek izmantoti. Būtiska ir agrīna socializācija, un, ņemot vērā, ka šis suns ir liels un spēcīgs, tas ir īpaši svarīgi, ja tuvumā ir bērni un citi mājdzīvnieki.

Fiziskās aktivitātes

Šīs šķirnes suņiem nepieciešams liels daudzums fizisko aktivitāšu. Labas fiziskās formas pieaugušam sunim — divas vai vairāk stundu dienā, taču tas var būt arī teritorijas patrulēšanai veltītais laiks. Šie suņi tiek izmantoti lopu ganīšanai, un tie ir pietiekami izturīgi, lai strādātu visu dienu. Ja šīs šķirnes suns ir vienkāršs mājdzīvnieks, nodrošināt tam nepieciešamās nodarbes ir grūti, jo pienākumu pildīšanas apziņa šos suņus neatstāj nekad.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Šī biezā, blīvā apmatojuma kopšana aizņem visnotaļ daudz laika. Suns rūpīgi jāizsukā un jāizķemmē vairākas reizes nedēļā, jo pretējā gadījumā apmatojums samudžinās un sunim var rasties ekzēma un citas problēmas. Jāpārbauda pēdu spilventiņi un, ja nepieciešams, jāapgriež spalva starp tiem.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Maremmas aitusuņi ir arī disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Maremmas aitusuņus ir pieminējuši senie itāļu rakstnieki, un Maremma aitusuns ir attēlots arī kādā 13. gadsimta gleznā Santa Maria baznīcā Florencē. Sākotnējie suņi bija no migrējošo Austrumu ganu suņu vidus, un laika gaitā no tiem radās reģionam raksturīgas atsevišķas šķirnes (piemēram, franču Pireneju aitusuņi un ungāru kuvasi). Itālijā īsspalvainākais Maremmano un garspalvainākais Abruzzese 1860. gadā ganāmpulku sezonālās migrācijas dēļ saplūda vienā šķirnē. Mūsdienās Maremmas aitusuņi joprojām ir populārākie un izplatītākie aitusuņi Itālijā. Runā, ka drosmīgie Maremmas aitusuņi varot tikt galā gan ar vilkiem un lāčiem, gan ar nelūgtiem cilvēkiem.

Apsveramās veselības problēmas

Maremmas aitusuņi ir visnotaļ veselīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.