Mīkstspalvainais kvieškrāsas terjers

Mīkstspalvainais kvieškrāsas terjers

Kvieškrāsas terjers ir vidēja lieluma suns ar savdabīgu zīdainu, viegli sprogotu apmatojumu, kas piešķir dabisku, nesamākslotu izskatu. Šim sunim ir ļoti savdabīgs apmatojums, kas saskaņā ar raksturojumu ir siltā gatavojošos kviešu krāsā. Pieauguša kvieškrāsas terjera tēviņa skausta augstums ir apmēram 46–49 cm, bet svars — apmēram 16–20,5 kg. Pieaugušām mātītēm jābūt nedaudz mazākām.

Soft Coated Wheaten Terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
Soft Coated Wheaten Terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Soft Coated Wheaten Terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Mīkstspalvainie kvieškrāsas terjeri ir spilgtas personības un jautrību mīloši suņi. Kamēr vien tie tiek iesaistīti visā, ko tu dari, tie ir uzticami kompanjoni. Tie tev neļaus atslābt savas dažkārt nerātnās uzvedības dēļ, taču principā ir dzīvespriecīgs vislabākajā nozīmē. Tie ātri mācās, taču, kā vairums terjeru, var būt ietiepīgi.

Fiziskās aktivitātes

Mīkstspalvainie kvieškrāsas terjeri ir aktīvi suņi, kam nepieciešams pietiekams daudzums fizisko aktivitāšu, jo pretējā gadījumā tie telpās var kļūt diezgan nevaldāmi. Pieaugušam kvieškrāsas terjeram ieteicamais minimālais fizisko aktivitāšu ilgums ir viena stunda, taču, ja vien piedāvāsi, suns labprāt nodarbosies arī ilgāk.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Lai neizkrītošo, zīdaino, viegli sprogaino apmatojumu uzturētu tīru, mirdzošu un bez pinkām, tas jākopj vairākas reizes nedēļā. Intensīvāka kopšana nepieciešama 7 līdz 24 mēnešu vecumā, kad aug pieauguša suņa apmatojums.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Mīkstspalvainais kvieškrāsas terjers ir īru zemnieka risinājums kaitēkļu problēmām — šī šķirne veidota un attīstīta vairāk nekā divsimt gadus, un suņi ir labi grauzēju ķērāji un lieliski saimniecības suņi. Īrijas Suņu audzētāju klubs mīkstspalvaino kvieškrāsas terjeru pirmo reizi atzina 20. gs. 30. gadu beigās, savukārt Lielbritānijas Suņu audzētāju klubs — 40. gadu sākumā. Mīkstspalvainais kvieškrāsas terjers ir senākā no īru terjeru šķirnēm, un šie suņi pierāda, ka īru selekcionāru talants neaprobežojas ar sacīkšu zirgiem vien.

Apsveramās veselības problēmas

Mīkstspalvainie kvieškrāsas terjeri ir visnotaļ veselīgi suņi, taču tiem ir iespējamas vairākas iedzimtas problēmas. Galvenās ir iedzimta specifiska nieru slimība un kuņģa un zarnu trakta slimība. Tiem biežāk iespējamas arī ādas alerģijas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.