Miniatūrais bulterjers

Miniatūrais bulterjers

Izņemot lielumu, miniatūrais bulterjers visā ir identisks bulterjeram, un pieauguša suņa skausta augstums ir līdz 35,5 cm, bet svars — apmēram 11–15 kg. Šis suns ir muskuļains, masīva izskata, ar olveidīgu galvu. Īsais apmatojums var būt dažādās kombinācijās, tostarp balts, melns, raibs, ruds, dzeltenbrūns un trīskrāsains. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā.

bull terrier miniature
  • Category size
  • Grooming requirements
bull terrier miniature
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bull terrier miniature
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Cilvēkus mīlošais miniatūrais bulterjers ir dzīvespriecīgs un jautrs, taču, neesot pienācīgai motivācijai, var būt arī ietiepīgs. Šis drošsirdīgais, enerģiskais suns ir mazāks nekā tā lielākais līdzinieks, taču viņš par to nezina! Tas ir liels suns mazā ķermenī, un konfrontācijas situācijā tas neļausies, lai lielāki suņi to pazemo. Īpaši svarīga ir agrīna, rūpīga socializācija, kā arī mācīšana iet pavadā, jo šiem suņiem patīk vilkt!

Fiziskās aktivitātes

Nepieciešamais fizisko aktivitāšu daudzums ir apmēram stunda dienā, taču, ja vien varat to nodrošināt, miniatūrais bulterjers var daudz vairāk.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Īsais apmatojums ir raupjš un spīdīgs. Ziemas mēnešos ir iespējama mīkstāka pavilna. Apmatojums jākopj minimāli — tas ne vairāk kā reizi nedēļā ātri jāizsukā. Tomēr apmatojuma mešanas periodā tas jāveic divas vai trīs reizes nedēļā, lai likvidētu atmirušo spalvu un neļautu tai nonākt uz paklāja, apģērba un mēbelēm.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Mazi bulterjeri tika selekcionēti kopš 1800. gadu sākuma, lai radītu miniatūro bulterjeru — suni, kas tiek izmantots gan kā žurku ķērājs, gan kā kompanjons. Tomēr populārāks izrādījās lielākais bulterjers, un, interesei par mazāko paveidu līdz 20. gadsimta sākumam izzūdot, tas 1918. gadā tika svītrots no Suņu audzētāju kluba šķirņu reģistra. Pateicoties dažiem šķirnes entuziastiem, šī šķirne tika saglabāta, un 1938. gadā tika izveidots šo suņu audzētāju klubs.

Apsveramās veselības problēmas

Šīs šķirnes suņu izplatītākā veselības problēma ir kurlums, ko visbiežāk konstatē baltiem bulterjeriem. Kurlumu suņiem var noteikt jau ļoti mazā vecumā. Ir iespējamas iedzimtas nieru un sirds problēmas, un samērā biežas ir arī ādas problēmas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.