Mopsis

Mopsis

Šīs šķirnes devīze ir „Multum in parvo”, kas nozīmē „daudz mazā ķermenī”. Mopsis ir klēpja sunītis (pilnībā pieauguša suņa skausta augstums ir apmēram 25–33 cm), taču tas ir kvadrātveidīgs, zems, muskuļains un pārsteidzoši smags — apmēram 6,3–8,1 kg. Īsais, mīkstais, spīdīgais apmatojums var būt sudrabkrāsā, aprikožu krāsā, dzeltenbrūns vai melns.

Pug
  • Category size
  • Grooming requirements
Pug
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Pug
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šis burvīgais, labsirdīgais klēpja sunītis ir jautrs, sabiedrisks kompanjons. Šiem mazajiem sunīšiem piemīt liels temperaments, un mopši patīk gan jauniem, gan veciem. Tas var būt mierīgs un kluss, taču brīžiem arī draiskulīgs un ākstīgs. Veltot šim sunim pietiekami daudz laika, tas ir izcils kompanjons, taču tam nepatīk pārāk ilgi būt nošķirtam no saviem mīļajiem.

Fiziskās aktivitātes

Mopsim nepieciešamas tikai pusstundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā, bet tas ar prieku slaistīsies kopā ar tevi visu dienu un pavadīs tevi visās nodarbēs. Nekādā gadījumā nav pieļaujamas fiziskās aktivitātes karstā laikā vai suņa turēšana automašīnā pat nelielā siltumā, jo tam var tikt apgrūtināta elpošana.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Mopša apmatojums ir viegli kopjams, jo tas reizi nedēļā tikai ātri jāizsukā. Tomēr katru dienu ir jātīra suņa purna daļas krokas, kā arī jāpārbauda ausis un acis.

Veselība un uzturs

Klēpja sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Mopšiem ir ilga un sarežģīta vēsture — tiek uzskatīts, ka to saknes meklējamas Ķīnā, vēlāk mopši devušies līdzi tirgotājiem uz Eiropu, un jau pirms 16. gadsimta Nīderlandē šķirne tikusi attīstīta tālāk. Šī suņu šķirne cieši saistīta ar Nīderlandes karaļnamu un Oranžas ordeni, un, kad pēc „Slavenās revolūcijas” 1689. gadā Viljams III kļuva par Anglijas karali, viņu pavadīja mopsis. Tā šīs šķirnes suņi ieguva popularitāti aristokrātu vidū.

Apsveramās veselības problēmas

Mopšu izplatītākās veselības problēmas ir saistītas ar to pieplacināto purna daļu, kas var izraisīt elpceļu nosprostošanos un apgrūtinātu elpošanu. Šī iemesla dēļ jāizvairās no pārliekas fiziskās aktivitātes un pārkaršanas. Tiem biežāk iespējamas arī acu problēmas, un, tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.