Neapoliešu mastifs

Neapoliešu mastifs

Milzīgais un majestātiskais neapoliešu mastifs ir spēcīgs un muskuļains. Tā garums nedaudz pārsniedz augstumu. Pieauguša tēviņa skausta augstums ir 65–75 cm, bet svars — no 50 līdz 70 kg, savukārt mātītes ir nedaudz mazākas. Īsais, blīvais apmatojums var būt vairākās krāsās un toņos (melnā, zilā, pelēkā, brūnā), tostarp raibs, un ķermeņi un ādu klāj samērā nokarena (taču ne pārlieku nokarena) āda.

neapolitan mastiff
  • Category size
  • Grooming requirements
neapolitan mastiff
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
neapolitan mastiff
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Neapoliešu mastifs ir izteikts sargsuns, kas vienmēr ir modrs. Šis nosvērtais suns ir uzticīgs saviem mīļajiem un nedaudz atturīgs. Ņemot vērā tā dabiskos sarga instinktus, būtiska ir agrīna socializācija un pieredzējuša saimnieka gādība. Augot kopā ar citu suni, tie ar to lieliski sadzīvo, taču labāk, ja suņi ir dažādu dzimumu. Pirms tik liela suņa iegādāšanās nopietni jāapsver tā uzturēšanas izmaksas.

Fiziskās aktivitātes

Pieaugušam sunim nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču augšanas periodā kucēni nedrīkst pārpūlēties, lai nesastieptu locītavas.

Uzvedība

Šie lielie, spēcīgie, paļāvīgie suņi ir enerģiski sargātāji, kas ir uzticīgi un gādīgi pret savas ģimenes locekļiem. Lai šie suņi, kas vairāk ir piemēroti pieredzējušiem saimniekiem, pastāvīgi būtu veseli, laimīgi un droši kontrolēti, tiem nepieciešama pamatīga dresūra un daudz fizisko aktivitāšu. Tiem parasti veidojas cieša saikne ar saimniekiem, un tie ar aizdomām var izturēties pret svešiniekiem. Tāpat kā visi suņi, arī šie suņi jāiegādājas no atbildīgiem un zinošiem suņu audzētājiem, un nolūkā nodrošināt veselīgu temperamentu un izvairīties no vēlāk iespējamām savaldīšanas un uzvedības problēmām īpaši svarīga ir agrīna un pienācīga socializācija.

Izskats

Īsais apmatojums ir viegli uzturams, jo tas jākopj vienu reizi nedēļā. Taču daudz reižu dienā tev būs jāslauka suņa mute un pa visu māju un uz mēbelēm nopilējušās siekalas, kā arī vienu vai divas reizes nedēļā jātīra purna daļas krokas un mutes apvidus.

Veselība un uzturs

Milzīgie suņi, kam ir arī milzīga apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām minerālvielām un vitamīniem dažādām vajadzībām saistībā ar locītavām un skrimšļiem. Neapoliešu mastifi ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Neapoliešu mastifi cēlušies no senajiem molosiem — lieliem, nikniem sargsuņiem, ko izmantoja romieši. Tiek uzskatīts, ka šie suņi ir izmantoti arēnās un arī kā nikni kara suņi. Neapoliešu mastifi ir izmantoti kā policijas suņi, kā arī galvenokārt kā sargsuņi. Runā, ka, strādājot Neapoles īpašumos, šie suņi instinktīvi zināja sargāšanai uzticēto teritoriju robežas, un tiem bija ļauts brīvi pārvietoties pa perimetru.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, neapoliešu mastifiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Tiem īpaši iespējamas arī ādas infekcijas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.