Norfolkas terjers

Norfolkas terjers

Norfolkas terjers ir viens no mazākajiem šobrīd sastopamajiem terjeriem. Tam ir adatveidīgs, ciets, taisns, pret laikapstākļiem noturīgs apmatojums, kas var būt visos rudajos toņos, kviešu krāsā, melnlāsumains vai sirms. Šo terjeru ideālajam skausta augstumam būtu jābūt 25 cm, un to svaram vajadzētu būt apmēram 4–5 kg.

norfolk terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
norfolk terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
norfolk terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Norfolkas terjeri ir inteliģenti, dzīvīgi un draudzīgi sunīši, kas reizēm var būt nedaudz stūrgalvīgi. Tie labi satiek ar vecākiem bērniem, un šķiet, ka šīs šķirnes suņi patīk arī daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie ir jāsocializē agrīnā vecumā, it īpaši ar kaķiem, jo tie pie vismazākās izdevības metīsies tiem pakaļ. Tiem patīk riet un rakņāties, un tādēļ šie instinkti ir jāievada pareizajā gultnē.

Fiziskās aktivitātes

Šis mazais terjeriņš spēj pielāgoties dzīvei pilsētā, taču daudz vairāk tam tīk dzīve laukos. Tiem patīk uzturēties brīvā dabā, un visvairāk prieka tiem sagādā stundām ilga rakņāšanās. Šī iemesla dēļ ieteicams sunim atvēlēt pašam savu rakšanās bedri. Pieaugušam sunim dienā nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Cieto, adatveidīgo apmatojumu ir samērā viegli uzturēt labā stāvoklī, rūpīgi izsukājot vienu vai divas reizes nedēļā. Divas reizes gadā jāveic arī apmatojuma izplūkšana ar rokām. Konsultāciju šajā ziņā var sniegt profesionāls suņu frizieris vai audzētājs.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Norfolkas terjeri ir zināmi jau vairāk nekā 100 gadus. Šo sunīšu priekšteči varētu būt bijuši borderterjeri un to priekšteči, kernterjeri un sarkanie terjeri no Īrijas. 1800. gadu beigās tie bija populāri Kembridžas universitātes studentu vidū un kļuva par to talismanu. Šie suņi sākotnēji bija pazīstami kā Noričas terjeri. Dažiem no šiem suņiem bija stāvas, smailas ausis, bet citiem ausis nokarājās tuvu galvai. 1965. gadā terjeri ar nokarenajām ausīm tika pārsaukti par Norfolkas terjeriem.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem ir iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi), taču principā Norfolkas terjeri ir izturīgi suņi.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.