Norvēģu aļņu suns

Norvēģu aļņu suns

Norvēģu aļņu suns ir vidējs līdz liels špics (ar biezu apmatojumu, spicām ausīm un virs muguras saritinātu asti) — spēcīgs medību suns ar kvadrātveidīgu un kompaktu ķermeni. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 52 cm, bet svars — apmēram 23 kg, savukārt mātīšu augstums skaustā ir 49 cm, bet svars — 20 kg. Biezais, bagātīgais apmatojums ir pelēkajos toņos ar akotspalvas galiem melnā krāsā.

norwegian elkhound
  • Category size
  • Grooming requirements
norwegian elkhound
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
norwegian elkhound
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Draudzīgais, pašpaļāvīgais norvēģu aļņu suns ir enerģisks un izturīgs. Tas ir skaļš medību suns, kam agrīni jāiemāca riet pēc komandas. Šis labais ģimenes suns ir neatkarīgs, taču tam patīk būt savu mīļo sabiedrībā. Saimniekiem jāņem vērā, ka suns intensīvi met spalvu.

Fiziskās aktivitātes

Dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču norvēģu aļņusuns spēj arī ilgāk, jo galu galā šie suņi ir paredzēti aļņu pēdu dzīšanai skarbos apstākļos kilometriem garos attālumos! Siltā laikā šim sunim jābūt nodrošinātam vēsumam.

Uzvedība

Šie medību suņi medī ne tik daudz ar ožu, cik ar redzi, tiem patīk skriet, un tie var būt iespaidīgi ātri sprinteri, kas savus saimniekus atstāj tālu aiz muguras! Telpās tie bieži vien ir suņu pasaules relaksētie dīvāna deldētāji, taču brīvā dabā tie ar nerimstošu modrību to vien gaida, lai dedzīgi aizmestos pakaļ pamanītajam medījumam, izliekoties nedzirdam saimnieka skaļos centienus atsaukt tos atpakaļ. Tiem patīk pastaigas pavadā, un tos izvest ārā ir prieks, tomēr saimnieks ne vienmēr var justies drošs, ja ceļā patrāpās svešs kaķis vai cits mazs pūkainis. Lai arī šie suņi reti izrāda atklātu mīlestību, tie ir mierīgi pret cilvēkiem un parasti labi satiek ar citiem suņiem.

Izskats

Norvēģu aļņusuņu pret laikapstākļiem noturīgais apmatojums sastāv no biezas, pūkainas pavilnas un bagātīgas akotspalvas, kas ir garāka kāju aizmugurējā daļā un uz kakla un astes. Ieteicama izsukāšana divas vai trīs reizes nedēļā, bet apmatojuma mešanas laikā nepieciešama kopšana katru dienu.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Norvēģu aļņusuņi, kas ir sena šķirne, jo arheologi izrakumos ir atraduši līdzīga suņa skeletu no 4000.–5000. gada p. m. ē., ir špicu šķirnes suņi, kas tiek turēti aļņu medīšanai. To uzdevums ir, dzenot pēdas, atrast alni un riet, lai noturētu to vietā līdz šāvēja ierašanās brīdim. Pirmo reizi tas tika izrādīts kādā suņu izstādē Norvēģijā 1877. gadā, un kopš tā laika šie suņi tiek izmantoti medībās Skandināvijā.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, norvēģu aļņusuņiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.