Norvēģu buhunds

Norvēģu buhunds

Norvēģu buhunds ir vidēja lieluma, špicveidīgs suns (ar biezu, divkārtīgu apmatojumu, spicām ausīm un virs muguras saritinātu asti) ar smalku skeletu un īsu, kompaktu ķermeni. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 45 cm, mātītes — nedaudz mazākas, un to svars ir apmēram 14–18 kg. Pūkaino pavilnu klāj raupja, gluda akotspalva, un apmatojums var būt kviešu krāsā, melns, ruds vai vilku pelēkā sabuļādas krāsā.

norwegian buhund
  • Category size
  • Grooming requirements
norwegian buhund
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
norwegian buhund
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Norvēģu buhunds ir drošs, bezbailīgs, aktīvs suns, kas būs lielisks ģimenes suns tiem, kas neiebilst pret intensīvu spalvas mešanu, kas iespējama vienreiz vai divreiz gadā, kā arī tiem, kas spēs to izdresēt tā, lai ierobežotu riešanu! Šis suns ir lielisks kompanjons, kas ideāli piemērots aktīvām ģimenēm, kas to var dresēt kādā no suņu sporta veidiem un nodrošināt daudz fizisko aktivitāšu.

Fiziskās aktivitātes

Norvēģu buhundam dienā nepieciešamas vienu līdz divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes. Šie suņi tiek nodarbināti kā nedzirdīgu cilvēku pavadoņi un gūst labus panākumus adžiliti un sacensībās paklausībā, tiem patīk jauni izaicinājumi. Ņemot vērā biezo apmatojumu un ģeogrāfisko izcelsmi, tam ne īpaši patīk silti laikapstākļi, un tāpēc karstā laikā šie suņi jātur vēsumā. Vasarā laiks fiziskām aktivitātēm jāatvēl agri no rīta / vēlu vakarā.

Uzvedība

Šī ir izturīgu, lielu (reizēm — milzīgu!) suņu grupa, kuru rāmā un mierīgā daba bieži vien neiet kopā ar to pastāvīgo modrību. Šie visnotaļ neatkarīgie suņi, kuros rotaļāšanās vai dresūra bieži vien interesi neraisa, sēž un vēro apkārt notiekošo neatkarīgi no laikapstākļiem, un bieži tiem patīk samērā garas pastaigas, bet starplaikos tie apmierināti snauduļo ģimenes tuvumā ar vienmēr atvērtu vienu aci, lai to aizsargātu.

Izskats

Buhundi intensīvi met savu dubulto apmatojumu vienu vai divas reizes gadā, un šajā laikā ieteicama apmatojuma kopšana katru dienu. Pārējā laikā vajadzētu pietikt ar izsukāšanu un izķemmēšanu divas reizes nedēļā.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Suņi, kas bijuši ļoti līdzīgi norvēģu buhundiem, ir atrasti vikingu kapuvietās no m. ē. 900. gada. Norvēģu buhundi, kas ir tuvi Islandes ganusuņu radinieki, tika turēti kā universāli lauku sētas suņi — ganu kompanjoni, sargsuņi un gani. Īstenībā tā nosaukums tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē „lauku mājas suns”, un savā dzimtenē tas šim nolūkam tiek turēts joprojām.

Apsveramās veselības problēmas

Norvēģu buhundi ir visnotaļ veselīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.