Pārsona Džeka Rasela terjers (ar īsu/gludu spalvu)

Pārsona Džeka Rasela terjers (ar īsu/gludu spalvu)

Mācītāja Rasela terjers ir relatīvi neliels, aktīvs un dzīvīgs terjers. Tam ir samērā garas kājas, kas tam palīdz turēties līdzi zirgiem, bet tā ķermeņa forma ir piemērota iekļūšanai šaurās vietās. Tie ir balti vai pārsvarā balti ar dzeltenbrūniem, citronkrāsas vai melniem raibumiem (parasti uz galvas vai astes). Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 36 cm, bet pieaugušu mātīšu — 33 cm. To svars ir apmēram 5–8 kg.

Parson Jack Russell Terrier (Short/smooth coat)
  • Category size
  • Grooming requirements
Parson Jack Russell Terrier (Short/smooth coat)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Parson Jack Russell Terrier (Short/smooth coat)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Principā mācītāja Džeka Rasela terjers ir draudzīgs, uzticīgs un mīlošs suns ar spilgtu temperamentu. Tas var būt labs mājas mīlulis aktīvai ģimenei un ir jāsocializē no maza vecuma (it īpaši ar kaķiem un citiem suņiem). Dārznieki ātri vien sapratīs, ka viena no šo suņu iemīļotākajām nodarbēm ir rakņāšanās!

Fiziskās aktivitātes

Šiem aktīvajiem, mazajiem terjeriņiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu. Vislielāko prieku tiem sagādā gara pastaiga vietā, kur tie var skriet bez pavadas un dzīt pēdas. Pirms atlaišanas no pavadas sunim ir stingri jāiemāca atsaukšanas komanda, jo mācītāja Rasela terjeram ir nosliece uz „selektīvu kurlumu”!

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Mācītāja Rasela terjeram var būt negluds vai gluds apmatojums ar blīvu pavilnu. Vismaz divas reizes gadā parasti ir nepieciešama atmirušās spalvas izplūkšana ar rokām. Detalizētus norādījumus par to, kas nepieciešams, var dot audzētājs. Nepieciešama arī izsukāšana reizi nedēļā.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Mācītāja Rasela terjera šķirni 18. gadsimtā Devonā izveidoja Viņa Godība Džons Rasels. Džons Rasels dzimis lapsu mednieku ģimenē 1795. gadā. Viņš vēlējās suni, kas tiktu līdzi zirgiem, skrietu ar medību suņiem un būtu pietiekami mazs, lai varētu no alām iztramdīt lapsas. Studējot Oksfordā, viņš ieraudzīja un nopirka sev šiem nolūkiem izcilu suni, kas piederēja piena izvadātājam. Tiek uzskatīts, ka šis bija pirmais suns, kas pazīstams kā Džeks Rasels. Laikā, kad Džons Rasels bija garīdznieks, viņš sevi veltīja gan baznīcai, gan lapsu medībām piemērotu terjeru audzēšanai.

Apsveramās veselības problēmas

Kā vairums terjeru, arī mācītāja Rasela terjers ir izturīgs suns. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas acu problēmas, un tāpēc ieteicams suņiem veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.