Pireneju aitusuns

Pireneju aitusuns

Vidēji lielais Pireneju aitusuns ir viens no mazākajiem aitusuņiem. Tas ir kalsnējs un atlētisks, ar garu vai pusgaru apmatojumu, kas izskatās kā vēja izpūsts. Apmatojums var būt dažādās krāsās, tostarp dzeltenbrūns, pelēks, marmorzils, šīfera pelēks vai raibs, melns vai melns ar baltu. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 40–48 cm, bet mātīšu — no 38 līdz 46 cm. To svars ir apmēram 7–15 kg.

Pyrenean Sheepdog
  • Category size
  • Grooming requirements
Pyrenean Sheepdog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Pyrenean Sheepdog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Ziņkārīgajam, modrajam, enerģiskajam Pireneju aitusunim piemīt izteikts gana instinkts, kas jāievirza pozitīvā gultnē. Tas no dabas ir piesardzīgs pret svešiniekiem, taču tam pret tiem vajadzētu būt labsirdīgam. Šī šķirne nav labākā izvēle iesācējiem, un daudz labāk šie suņi jutīsies pie pieredzējušākiem saimniekiem, kas spēs nodrošināt pilnvērtīgu dresūru.

Fiziskās aktivitātes

Ņemot vērā suņa lielumu, tam ir daudz enerģijas un dienā nepieciešama vismaz stundu ilga izskriešanās bez pavadas, taču ieteicams vairāk. Šie suņi veiksmīgi ir startējuši daudzos suņu sporta veidos (no sacensībām paklausībā līdz flaibolam un sacensībām darba disciplīnās), tiem patīk mācīties, kā arī ir gana daudz gan garīgās, gan fiziskās enerģijas.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Ir divu veidu apmatojums — garais vai pusgarais. Abos gadījumos spalva ir raupja un jākopj pāris reizes nedēļā, lai tā nesapītos.

Veselība un uzturs

Tava Pireneju aitusuņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties arī to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Pireneju aitusuns jeb Le Berger des Pyrenees ir viena no senākajām suņu šķirnēm Francijā, un tās pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā. Tā uzdevums bija ganīt lielus aitu ganāmpulkus Pireneju kalnainajos apvidos, taču plašāk pazīstams tas kļuva Pirmā pasaules kara laikā, kad franču armija suni izmantoja kā ziņnesi. Francijas laukos Pireneju aitusuns aizvien gana aitas, taču tā galvenais „darbs” ir būt par četrkājaino draugu.

Apsveramās veselības problēmas

Pireneju aitusuņi ir visnotaļ veselīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.