Pointers

Pointers

Pointers ir muskuļains un graciozs suns. Tā visraksturīgākā iezīme ir tipiskā pointera stāja ar paceltu asti un priekškāju un medījuma virzienā izslietu galvu. Šim sunim ir iznesīga stāja. Tā apmatojums ir gluds, taisns un īss, ar intensīvu mirdzumu un dažādās krāsās (papildinformāciju skatīt šķirnes standartā). Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 63–69 cm, bet svars — 30 kg. Pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 61–66 cm, bet svars — 26 kg.

Pointer
  • Category size
  • Grooming requirements
Pointer
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Pointer
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Pointeri ir izplatīti darba suņi. Kā mājdzīvnieki tie ir draudzīgi un mīloši un, nodrošinot agrīnu sapazīstināšanu, labi satiek ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem. Tiem patīk būt iesaistītiem visā ģimenē notiekošajā. Tie nav ideāli sargsuņi, jo sagaida visus ar vienlīdz lielu labvēlību, taču, kādam pienākot pie durvīm, parasti rej.

Fiziskās aktivitātes

Tā kā pointeri galvenokārt ir medību suņi, tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu. Pēc kucēnu vecuma tiem ir nepieciešama regulāra izskriešanās bez pavadas. Jāuzmanās, atlaižot šos suņus no pavadas, jo tie ir medību suņi un var aizskriet prom savās darīšanās. Pieaugušam sunim, kas ir labā fiziskajā formā, dienā nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Pointeri ir viena no visvieglāk kopjamajām šķirnēm, ka tikai jānobrauka ar suku apmatojuma mešanas periodos. Tomēr apmatojums regulāri jāpārbauda, jo ir iespējamas ādas problēmas.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Šīs šķirnes suņi var būt disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Pointeru precīza izcelsme nav pilnībā skaidra, jo nav zināms, vai tie cēlušies no spāņu pointeriem, vai kontinentālajiem pointeriem. Skaidri ir zināms, ka angļu pointeri kā Lielbritānijas salu pašmāju šķirne bijuši sastopami jau 1600. gados, un tie ir izmantoti medībās „norādīšanai” (no angļu vārda „point”) uz medījumu. Šie agrīnie suņi kopā ar angļu kurtiem tika izmantoti zaķu medībās, kur pointeru uzdevums bija norādīt kurtiem, kur ir zaķi, lai tie tos varētu noķert. 1770. gadu sākumā modē nāca šaušana pa lidojošu medījumu/mērķi, un tieši tajā laikā kļuva redzamas to īstās spējas. Līdz pat šodienai pointeri ir izcili medību suņi.

Apsveramās veselības problēmas

Pointeri ir visnotaļ izturīgi suņi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, ir iespējama gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus), un tāpēc suņiem pirms pārošanas ieteicams veikt gūžu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.