Polijas zemienes aitusuns

Polijas zemienes aitusuns

Nedaudz taisnstūrains, vidēji lielais Polijas zemienes aitusuns, kam ir pinkains apmatojums, ir zems, spēcīgs un muskuļains. Samērā garais, biezais apmatojums ir raupjš, bet ar mīkstu pavilnu. Apmatojums nokarājas pār acīm un var būt visās krāsās. Pieaugušu suņu skausta augstums ir 45–50 cm tēviņiem un 42–47 cm mātītēm, bet to aptuvenais svars ir 18–20 kg.

Polish Lowland Sheepdog
  • Category size
  • Grooming requirements
Polish Lowland Sheepdog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Polish Lowland Sheepdog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Polijas zemienes aitusuns ir dzīvīgs, ātri mācās, un tam patīk dresūra. Tas no dabas ir ganu suns un sargsuns. Tas ir labsirdīgs un modrs kompanjons mājās. Šiem savējos mīlošajiem suņiem patīk būt blakus saimniekam, taču tas sākotnēji var izturēties atturīgi pret tiem, ko nepazīst.

Fiziskās aktivitātes

Šiem darbam skarbos apstākļos paredzētajiem un aktīvajiem suņiem dienā nepieciešamas divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes un iespējas vingrināt smadzenes, un nemīlīgi laikapstākļi tam nav absolūti nekāds šķērslis! Pats par sevi saprotams, ka pēc pastaigas jāpārbauda un kārtīgi jāizžāvē tā apmatojums.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Šiem suņiem ir pamatīgi kopjams apmatojums, kam uzmanība jāpievērš katru dienu. Polijas zemienes aitusuņa apmatojums ir ne tikai garš, bet arī biezs, un, lai nodrošinātos, ka raupjā akotspalva un biezā, mīkstā pavilna nesamudžinās, tas regulāri jāsukā.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Iespējams, ka Polijas zemienes aitusuņu vai Polski Owczarek Nizinny (PON) — tā tos sauc to dzimtajā zemē — sencis ir suns, kas cēlies no Tibetas/Mongolijas. Pārvietojoties kopā ar klejotājiem un pildot ganāmpulka gana pienākumus, tas kļuva par mūsdienās Eiropas ziemeļos sastopamo suni. Runā, ka šķirni ir ietekmējis bārdainais kollijs, jo tiem ir daudz kopīgu īpašību; kāds poļu tirgotājs 1514. gadā esot atdevis trīs suņus skotiem.

Apsveramās veselības problēmas

Polijas zemienes aitusuņi ir visnotaļ veselīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.