Rotveilers

Rotveilers

Rotveileri ir lieli, kompakti suņi, kas pazīstami ar savu melno apmatojumu ar skaidri izteiktiem rūsganiem raibumiem. Lieluma dēļ tie ir spēcīgi un iespaidīgi suņi. Lieluma dēļ rotveileri ir ļoti veikli un spēj viegli skriet un lēkt. Pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 58–64 cm, bet svars — apmēram 38 kg, savukārt pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 63–69 cm, bet svars — apmēram 50 kg.

Rottweiler
  • Category size
  • Grooming requirements
Rottweiler
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Rottweiler
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Rotveileri bez ierunām ir uzticīgi saviem saimniekiem un ģimenes locekļiem, un tiem piemīt dabisks instinkts aizsargāt viņus un viņu īpašumu. Tā kā šī šķirne ir populāra bezkaunīgu un negodīgu audzētāju vidū, ir svarīgi atrast labi audzinātu, labi socializētu kucēnu, jo šiem suņiem var būt ļoti dažādi temperamenti. Agrīnas socializācijas un dresūras svarīgumu nevar pārvērtēt! Šīs šķirnes suņi nav piemēroti iesācējiem/nepieredzējušiem saimniekiem.

Fiziskās aktivitātes

Rotveileriem ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes un ļoti lielos daudzumos! To nenodrošinot, ir iespējamas dažnedažādas uzvedības problēmas. Tiem patīk skraidīt pa mežiem un atklātā laukā, neaizklīstot pārlieku tālu no saimnieka. Pieaugušam sunim dienā nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Rotveileri ir viena no vieglāk kopjamajām šķirnēm, kam pietiek ar periodisku nobraucīšanu ar gumijoto cimdu. Spalvas mešanas periodos tas jādara biežāk.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Rotveileri ir arī disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Rotveilera senči varētu būt suņi, kurus romiešu leģionāri izmantoja ganāmpulku pārvešanai un apsargāšanai, šķērsojot Alpus. Viduslaikos Rotveilā, Vācijā, šie suņi tika sakrustoti ar vietējiem aitusuņiem, radot Rottweiler Metzgerhund – Rotveilas miesnieka suni. Miesnieki lika šiem suņiem vest un sargāt ganāmpulku, ceļojot no vienas pilsētas uz citu. 19. gadsimtā lopu dzīšana Vācijā tika atzīta par nelikumīgu un rotveileru skaits strauji ruka līdz pat 1914. gadam, kad tos fizisko un prāta spēju dēļ iesaistīja karadarbībā.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudziem lielajiem suņiem, rotveileriem ir iespējama specifiska kuņģa slimība (kuņģa samešanās) un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt gūžu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.