Samojeds

Samojeds

Samojedu suns ir vidējs/liels špics ar tiem raksturīgajām saslietajām, spicajām ausīm un uz muguras gredzenā saritināto asti. Tam ir biezs, bagātīgs, pret laikapstākļiem noturīgs apmatojums. Tiem ir plakanas ķepas ar bagātīgu apmatojumu, kura dēļ tās ir kā sniega kurpes un neļauj starp ķepu pirkstiem salipt sniegam. Samojedu suns var būt pilnībā balts, balts ar gaišbrūnu vai krēmkrāsā. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 51–56 cm, bet pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 46–51 cm. Svara diapazons ir no 23 līdz 30 kg.

Samoyed
  • Category size
  • Grooming requirements
Samoyed
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Samoyed
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Samojedu suns principā ir draudzīgs, komunikabls un uzticīgs suns. Samojedu suņi ir mājas sargi, un neviens nelūgtais viesis nepaliks nepamanīts. Tam patīk iesaistīties visās ģimenes nodarbēs, un tad, ja suns pārāk ilgi tiek atstāts viens vai tam ir garlaicīgi, tas var kļūt destruktīvs un skaļš. Tiem patīk rakņāties, un šie suņi ir īsteni izbēgšanas meistari, tāpēc ļoti svarīgs ir drošs teritorijas nožogojums. Tiem nepieciešama agrīna socializācija, un it īpaši tas attiecas uz kaķiem un visiem pārējiem mājdzīvniekiem. Tie var būt samērā skaļi.

Fiziskās aktivitātes

Samojedu suņiem nepieciešams samērā daudz fizisko aktivitāšu gan pavadā, gan bez pavadas. Šiem suņiem ir dabiska tendence vilkt pavadu, taču tiem var iemācīt iet blakus, un var arī lietot iemauktu veida pavadu. Pieaugušam samojedu sunim dienā nepieciešamas pāris stundas ilgas fiziskās aktivitātes.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Kopšanas ziņā šī ir visnotaļ prasīga šķirne, un ir svarīgi saņemt detalizētus norādījumus no kucēna audzētāja. Lai tie izskatītos tīri, tie katru dienu jāizsukā, bet pamatīgāka kopšana nepieciešama reizi nedēļā. Ja apmatojums kļūst slapjš vai dubļains, ļauj tam izžūt, jo tad iztīrīt netīrumus no apmatojuma ir vieglāk. Savā dzimtenē samojedu suņi met pavilnu reizi gadā, un parasti tas ir vasarā. Tomēr mājās ar centrālapkuri tie apmatojumu var mest divas reizes gadā. Apmatojuma mešanas laikā spalvas ir visur, un tad ir nepieciešama regulārāka kopšana. Tēviņiem apmatojums, šķiet, ir nedaudz garāks nekā mātītēm.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Samojedu suņi var būt disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Samojedu suņi, kas ir ganusuņi Krievijas ziemeļos, nosaukti klejotāju cilts, kurai tie kalpoja, vārdā. Tie ganīja un sargāja ziemeļbriežu ganāmpulkus. Samojedu suņi strādāja kopā ar cilts ļaudīm un kopā ar tiem dzīvoja teltīs. Tāpēc tie ļoti mīl dzīvi ģimenē. Dažkārt tie tika izmantoti kamanu vai laivu vilkšanai. Daudzi pētnieki šos suņus izmantoja gadsimtu mijā, kad pieauga polāro ekspedīciju skaits. Pēc ekspedīcijām liela daļa suņu devās mājup kopā ar pētniekiem. Samojedi ļoti ātri kļuva populāri, un tādi tie ir arī šobaltdien.

Apsveramās veselības problēmas

Galvenā iedzimtā samojedu suņu slimība ir viena konkrēta nieru slimība. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas arī dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.