Šarpejs

Šarpejs

Šarpejs ir viegli atpazīstams pēc nokarenās ādas uz ķermeņa un „drūmajiem” vaibstiem. Tiem ir kvadrātveidīga miesas būve, kompakts rumpis un iespaidīgs izskats pamatīgo kaulu dēļ. Apmatojums — īss, sarains un raupjš pieskaroties. Šarpeji var būt daudzās krāsās. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā. Pieauguša šarpeja skausta augstums ir 46–51 cm, bet svars — apmēram 18 kg.

Shar Pei
  • Category size
  • Grooming requirements
Shar Pei
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Shar Pei
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Labi socializēti šarpeji ir uzticīgi savām ģimenēm. Tie ir uzticīgi, rotaļīgi un aktīvi, taču bez pienācīgas dresūras mazā vecumā var būt arī ietiepīgi un ar teritorijas sargāšanas instinktiem. Tie no dabas ar aizdomīgumu izturas pret svešiniekiem. Pieradinot kucēna vecumā, tie labi sadzīvo ar kaķiem, taču ir iespējamas problēmas ar citiem suņiem. Tie bieži vien necieš aukstumu.

Fiziskās aktivitātes

Lai arī šarpeji ir aktīvi suņi, tie būs gatavi tik lielai vai mazai fiziskajai aktivitātei, cik tiem tiks piedāvāts, taču tiem jāļauj brīvi izspēlēties. Pieaugušam sunim ieteicamais fizisko aktivitāšu daudzums ir viena stunda dienā, taču tas ar prieku būs gatavs arī ilgākām nodarbēm. Ja suns ķildojas ar citiem suņiem, tas nolūkā izvairīties no nepatikšanām noteikti jātur pavadā un attiecīgi jāierobežo.

Uzvedība

Šie lielie, spēcīgie, paļāvīgie suņi ir enerģiski sargātāji, kas ir uzticīgi un gādīgi pret savas ģimenes locekļiem. Lai šie suņi, kas vairāk ir piemēroti pieredzējušiem saimniekiem, pastāvīgi būtu veseli, laimīgi un droši kontrolēti, tiem nepieciešama pamatīga dresūra un daudz fizisko aktivitāšu. Tiem parasti veidojas cieša saikne ar saimniekiem, un tie ar aizdomām var izturēties pret svešiniekiem. Tāpat kā visi suņi, arī šie suņi jāiegādājas no atbildīgiem un zinošiem suņu audzētājiem, un nolūkā nodrošināt veselīgu temperamentu un izvairīties no vēlāk iespējamām savaldīšanas un uzvedības problēmām īpaši svarīga ir agrīna un pienācīga socializācija.

Izskats

Dažiem suņiem iedzimst ļoti cieši pieguloša aste, un, lai izvairītos no infekcijām, tā regulāri jāpārbauda un jātīra. Katru dienu jāpārbauda arī acis. Pats apmatojums tikai jānobraucī ar mīkstu suku.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Šarpejs ir gadsimtiem sena suņu šķirne; šarpeji ir mastifu un Ziemeļu suņu šķirņu krustojums. Zilā mēle tiem kopīga ar čaučau, kuri arī iesaistīti šķirnes attīstībā. Ķīnā šarpeji savulaik tika uzskatīti par delikatesi, un aizliegums tos turēt kā mājdzīvniekus gandrīz izraisīja šķirnes izmiršanu. Par laimi, Matgo Lavam, suņu audzētājam, kurš bija noraizējies par šarpeju nākotni, izdevās modināt interesi Rietumu sabiedrībā, un šķirne bija glābta. Kad 1970. gadā šarpeji pirmo reizi nonāca Rietumos, tie tika uzskatīti par visretāk sastopamajiem šķirnes suņiem pasaulē.

Apsveramās veselības problēmas

Šarpeju izplatītākās veselības problēmas ir ādas infekcijas pārliekajās ādas krokās un dažādas acu problēmas. Tiem ir iespējama arī specifiska veselības problēma, kas izraisa drudzi un locītavu pietūkumu (pārmantotais šarpeju drudža sindroms).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.