Saseksas spaniels

Saseksas spaniels

Saseksas spaniels ir vidēja lieluma, masīvas miesas būves, robusts suns ar samērā īsām un spēcīgām kājām. Tam ir plata galva un saraukti, dīvaini vaibsti. Īsais, bagātīgais apmatojums ir vispievilcīgākajā krāsā: piesātinātā zeltainā aknu krāsā, ar zeltainiem spalvu galiem. Pieaugušu Saseksas spanielu skausta augstums ir 38–41 cm, bet svars — apmēram 23 kg.

Appearance
  • Category size
  • Grooming requirements
Sussex Spaniel
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Sussex Spaniel
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šie jautrie un adaptēties spējīgie suņi var būt ļoti mierīgi, taču ir ļoti svarīgi, lai līdz briedumam tie regulāri tiktu iepazīstināti ar bērniem, suņiem, kaķiem, automašīnām u.tml. Tiem patīk medīt, un reizēm, atrodoties brīvā dabā, tas viņus var interesēt vairāk nekā jebkas cits. Šī iemesla dēļ ir būtiska dresūra mazā vecumā. Šim sunim veltītais laiks ir pūļu vērts, un rezultāts ir jautrs un uzticīgs kompanjons.

Fiziskās aktivitātes

Saseksas spanieliem mazā vecumā nav pieļaujamas pārliekas fiziskās aktivitātes. Tiem nepieciešama stimulācija, jo pretējā gadījumā tiem ātri vien kļūst garlaicīgi. Pieaugušiem Saseksas spanieliem, kas sirdī ir lauku suņi, dienā nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Kā nosacījums — izsukāšana vai izķemmēšana ir nepieciešama vairākas reizes nedēļā. Regulāri jāpārbauda ausis, vai tajās nav svešķermeņu. Ir jāapgriež spalva starppēdu spilventiņiem un regulāri jāpārbauda, vai spalvā starp nagiem nav ieķērušās zāles sēklas.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu. Šīs šķirnes suņiem ir bijuši vēdera pūšanās gadījumi. Risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Saseksas spanieli parādījās ap 19. gadsimta sākumu kā sauszemes spanielu paveids. Interese par šiem suņiem aizsākās ar Fullera kungu, zemes saimnieku Saseksā, kurš turēja vairākas spanielu šķirnes, tostarp Saseksas spanielus. Tos viņš audzēja darbam, un šī šķirne viņam piederēja 50 gadus – līdz 19. gadsimta vidum. Līdz Otrajam pasaules karam tika izaudzēti tikai daži Saseksas spanieli, un tiek lēsts, ka pēc kara dzīvi palikuši bija 5 šīs šķirnes pārstāvji. Par laimi, šīs šķirnes suņiem bijuši dedzīgi piekritēji, kas spējuši saglabāt šķirni, kaut arī Saseksas spanielu aizvien ir samērā maz.

Apsveramās veselības problēmas

Saseksas spanieli principā ir visnotaļ izturīgi suņi, taču, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējama gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus) un mugurkaula disku problēma. Tiem biežāk iespējamas arī ausu infekcijas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.