Senangļu aitusuns

Senangļu aitusuns

Senangļu aitusuņi ir pasaulslaveni ar masīvo ķermeņi klājošo garo, pinkaino apmatojumu. To acis šķiet pilnībā aizklātas, taču redze nekad nav pasliktināta. Krāsas ziņā senangļu aitusuņi var būt jebkādā pelēkā tonī, sirmi vai zili ar vai bez baltiem raibumiem. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 61 cm vai vairāk, bet svars — no 36 kg, savukārt mātīšu skausta augstums ir 56 cm vai vairāk, bet svars — no 30 kg.

old english sheepdog
  • Category size
  • Grooming requirements
old english sheepdog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
old english sheepdog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Senangļu aitusuņi ir mundri ekstraverti un populāri ģimenes kompanjoni. Tiem parasti ir jauks raksturs, taču rotaļājoties tie var aizrauties. Tas jāņem vērā, ja tuvumā ir mazi bērni. Tie aizrautīgi iesaistīsies jebkurā iespējamajā aktivitātē. Tie ir bezbailīgi un lieliski sargsuņi (it īpaši skanīgo reju dēļ). Lai kontrolētu šīs šķirnes suņu trakulīgo uzvedību, obligāta ir agrīna dresūra.

Fiziskās aktivitātes

Senangļu aitusuņiem nepieciešami saimnieki, kas tiem spēj nodrošināt daudz fizisko aktivitāšu, taču jāuzmanās kucēnu vecumā, lai pārpūles dēļ nerastos kaulu problēmas.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Kad senangļu aitusuņu kucēni met jaunuļa apmatojumu, obligāti ir jāvelta laiks, lai nodrošinātos, ka vecā spalva nesamudžinās ar jauno. To nedarot jebkādu laiku, apmatojums var samudžināties tā, ka vienīgais risinājums būs to nocirpt. Būt šī suņa saimniekam nozīmē uzņemties ārkārtīgi smagu un laikietilpīgu darbu, jo tie nepārtraukti met spalvu, tiem pēc katras iešanas ārā jāpārbauda pēdu spilventiņi, lai pārliecinātos, ka nekas nav ieķēries spalvā, un suņu spalva ir tāda, ka gali visnotaļ viegli kļūst melni un var būt regulāri jātīra.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Senangļu aitusuņi ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Senangļu aitusuņi parādījās Anglijā 1700. gadu vidū, un tiem varētu būt saistība ar senajiem ganu suņiem, tostarp Bergāmo aitusuņiem, bārdainajiem kollijiem, briāriem un ārmantiem. Vēsturē nozīmīga ir to iesauka „bobteils”. Anglijā 18. gadsimtā tika atcelts nodoklis par suņiem, kas palīdzēja dzīt uz tirgu lopus. Lai iezīmētu šos suņus, tiem tika apstrupinātas astes. Senangļu aitusuņi bija lieliski šī darba veicēji, pateicoties to dedzīgumam un pret laikapstākļiem izturīgajam apmatojumam. Tad pat, kad aitām tika cirpta vilna, reizi gadā tika nocirpts šo suņu apmatojums, no kura lauksaimnieku sievas kopā ar aitu vilnu darināja siltu apģērbu.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, senangļu aitusuņiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.