Sibīrijas haskijs

Sibīrijas haskijs

Šie ir vidēji lieli suņi, kuru proporcijas liecina par spēka, ātruma un izturības līdzsvaru. Šīs šķirnes suņiem ir dubults, vidēji garš apmatojums, stāvus saslietas ausis un kupla aste, tie var būt visās krāsās un ar dažādiem raibumiem, tostarp balti, un ir sastopami daži pārsteidzoši krāsu zīmējumi. Skausta augstums ir 53–60 cm tēviņiem un 51–56 cm mātītēm. Pieauguši tēviņi sver 20–27 kg, bet mātītes — no 16 līdz 23 kg.

Siberian Husky
  • Category size
  • Grooming requirements
Siberian Husky
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Siberian Husky
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šīs šķirnes suņi ir pazīstami sava labā temperamenta dēļ, un to mīlestība pret cilvēkiem nozīmē, ka tie nav dabiski sargsuņi. Tiem ļoti patīk un ir nepieciešama sabiedrība, un tos ilgstoši nevajadzētu atstāt vienus, jo pretējā gadījumā tie var kļūt ļoti destruktīvi. Tie labi satiek ar citiem labi socializētiem suņiem, taču ir izteikti un labi mednieki, un tādēļ tiem nepieciešama uzmanīga un apiešanās un dresūra, lai iemācītu sadzīvot ar citiem mājdzīvniekiem. Lai arī tie nerej bieži, tie var gaudot vienkārši prieka pēc!

Fiziskās aktivitātes

Šīs šķirnes suņiem nepieciešams diezgan daudz fizisko aktivitāšu, taču tām jānotiek drošā, norobežotā teritorijā vai saitē, jo tiem ir ļoti izteikta vēlme brīvi skraidīt, taču nevar droši paļauties, ka tie klausīs atsaukšanas komandai. Ir nepieciešams pienācīgs dārza nožogojums, un ņemot vērā, ka šie suņi no vietas var pārlēkt jebkam, nozīme ir arī žoga augstumam. Pieaugušam Sibīrijas haskijam dienā nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes un ar pietiekami daudz iespējām izskrieties.

Uzvedība

Šie medību suņi medī ne tik daudz ar ožu, cik ar redzi, tiem patīk skriet, un tie var būt iespaidīgi ātri sprinteri, kas savus saimniekus atstāj tālu aiz muguras! Telpās tie bieži vien ir suņu pasaules relaksētie dīvāna deldētāji, taču brīvā dabā tie ar nerimstošu modrību to vien gaida, lai dedzīgi aizmestos pakaļ pamanītajam medījumam, izliekoties nedzirdam saimnieka skaļos centienus atsaukt tos atpakaļ. Tiem patīk pastaigas pavadā, un tos izvest ārā ir prieks, tomēr saimnieks ne vienmēr var justies drošs, ja ceļā patrāpās svešs kaķis vai cits mazs pūkainis. Lai arī šie suņi reti izrāda atklātu mīlestību, tie ir mierīgi pret cilvēkiem un parasti labi satiek ar citiem suņiem.

Izskats

Kopšana ir īpaši viegla: parasti suns jāizķemmē un jāizsukā divas vai trīs reizes nedēļā, bet apmatojuma mešanas periodā kopšana nepieciešama katru dienu. Šie ir tīrīgi suņi, kam nav vai gandrīz nav suņiem raksturīgo aromātu.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Sibīrijas haskiji 19. gadsimtā bija Kolimas upes (Sibīrijā) krastos dzīvojošo čukču darba suņi. Šīs šķirnes suņu jaukais raksturs, iespējams, skaidrojams ar čukču labvēlīgo izturēšanos pret haskijiem. Suņu kamanas bija galvenais pārvietošanās līdzeklis, tāpēc haskiji vietējiem iedzīvotājiem bija īpaši nozīmīgi. Aļaskā pirmie Sibīrijas haskiji tika ievesti 20. gadsimta sākumā, un tad tos aizvien sauca par čukču suņiem. Apmēram tajā pašā laikā popularitāti ieguva arī suņu kamanu sacensības, un haskiju ātrums pārsteidza un iedvesmoja sacensību dalībniekus Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikāņi pārsauca šķirni par Sibīrijas haskijiem.

Apsveramās veselības problēmas

Sibīrijas haskiji ir visnotaļ veselīgi, izturīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un reizēm arī gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.