Šicū

Šicū

Šicū ir garspalvains, robusts, mazs sunītis dažādās krāsās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Tas pārvietojas diezgan augstprātīgi ar virs muguras paceltu asti. Pieauguša šicū skausta augstumam nevajadzētu pārsniegt 27 cm, bet tā ideālais svars ir 4,5–7,5 kg.

Shih Tzu
  • Category size
  • Grooming requirements
Shih Tzu
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Shih Tzu
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šicū ir mīlošs, rotaļīgs un inteliģents suns. Šīs šķirnes suņi var būt neatkarīgi un atturīgi pret svešiniekiem. Tiem patīk mācīties un izpatikt, taču tie reizēm var būt stūrgalvīgi un radīt iespaidu, ka daži uzdevumi ir vienkārši zem to goda. Ar pacietību un konsekvenci tie var kļūt samērā paklausīgi.

Fiziskās aktivitātes

Šicū noteikti ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes, taču tas jutīsies visnotaļ laimīgs, paliekot mājās un rotaļājoties. Tiem pilnībā pietiek ar īsām pastaigām, un stundu gara pārgājiena vietā tie labprātāk izvēlēsies trīs 20 minūtes garas pastaigas.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Šicū ir garš, mīksts un blīvs apmatojums ar gana biezu pavilnu. Lai apmatojums izskatītos nevainojami, tas daudz jākopj katru dienu. Tie arī bieži jāmazgā (reizēm pat reizi nedēļā) un pēc mazgāšanas pilnībā jāizžāvē. Tā kā spalva no virsdegunes aug virzienā uz augšu, to bieži sasien pušķītī uz galvas. Šiem suņiem katru dienu var būt jāmazgā purna daļa, jo spalvā var ieķerties ēdiens u.tml. Ja apmatojums ir pārāk liela problēma, to var uzturēt īsu. To, kā tas darāms, vislabāk, iespējams, var pastāstīt profesionāls suņu frizieris vai audzētājs.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Tiek uzskatīts, ka šicū pirmsākumi meklējami Tibetā, kur šie suni dzīvoja tempļos; reiz šicū tika pasniegts kā dāvana Ķīnas imperatoram. Nonākot Ķīnā, šicū tika sakrustots ar pekinieti, un radās šķirne, ko zinām mūsdienās. 1912. gadā tie tika atvesti uz Lielbritāniju, taču plašāku atzinību suņi ieguva tikai 1949. gadā. Amerikā šī šķirne netika atzīta līdz pat 20. gs. 60. gadiem.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu citu šķirņu suņiem, šicū iespējamas dažas iedzimtas acu problēmas un pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas. Tiem biežāk iespējamas ausu infekcijas, muguras disku slimība un elpošanas problēmas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.