Siljemterjers

Siljemterjers

Siljemterjers ir mazs, taisnstūrainas formas terjers ar garu, asu apmatojumu, kas var būt balts vai melns ar dažādu krāsu raibumiem (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Pilnībā pieaugušu suņu augstums skaustā ir 31 cm vai mazāk, bet to svars ir apmēram 9 kg pieaugušiem tēviņiem un apmēram 8 kg pieaugušām mātītēm.

Sealyham Terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
Sealyham Terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Sealyham Terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Siljemterjeram ir daudz tipisku terjera īpašību: tas ir drosmīgs un bezbailīgs, taču draudzīgs pret cilvēkiem. Šis vienmēr modrais suns ries uz visu, kas piesaistīs tā uzmanību, un izrādīs nepatiku, ja cits suns sāks ar to ķildoties. Būtiska ir agrīna socializācija ar kaķiem un citiem suņiem. Šis spilgtā rakstura suns ir jautrs, rotaļīgs kompanjons.

Fiziskās aktivitātes

Siljemterjeram dienā nepieciešama vismaz stundu ilga fiziskā aktivitāte, taču, ja piedāvāsi, tas būs gatavs arī ilgākām nodarbēm. Tā kā šie suņi ir zemi, tie slapjā laikā ir īstens dubļu magnēts. Šī iemesla dēļ jau kopš maza vecuma tie jāpieradina pie noslaucīšanās, lai vēlāk šī nodarbe tiem būtu patīkama un gaidīta.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Lai apmatojums, kas netiek nomests, nesapītos, tas katru dienu jākopj. Pretējā gadījumā, garajai, cietajai akotspalvai sapinoties kopā ar biezo pavilnu, veidojas mudžekļi. Lai piedalītos izstādēs, apmatojums ir profesionāli jāapgriež. Tas ir darbietilpīgs process, kur nepieciešamas īpašas prasmes, un ir nepieciešams laiks, lai iemācītos visu izdarīt pareizi! Šajā ziņā tevi var konsultēt suņu audzētājs. Daudzi mājas suņi tiek apcirpti vienmērīgi pa visu ķermeni.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Sīliemas terjers ir samērā nesen veidojusies suņu šķirne, kuras pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā, kad Sīliemas muižā, Pembrukšīrā, dienvidrietumu Velsā, dzīvojošais kapteinis Džons Ouvens Takers-Edvardss pēc došanās pensijā 1848. gadā nolēma radīt perfektu terjeru, lai varētu veltīt vairāk laika medībām. Tiek uzskatīts, ka viņš sakrustoja korgiju, Vesthailendas balto terjeru, asspalvaino foksterjeru, bulterjeru, Dendija Dinmonta terjeru un Češīras terjeru. Sīliemas terjers, tāpat kā ūdrusuns, tika izmantots ūdru, lapsu un āpšu medībām.

Apsveramās veselības problēmas

Siljemterjeri ir visnotaļ veselīgi un izturīgi suņi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības, un šī iemesla dēļ suņiem ieteicams veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.