Skaiterjers (Skajas terjers)

Skaiterjers (Skajas terjers)

Šis ir elegants, mazs/vidēji liels terjers ar garu un zemu ķermeni. Pieauguša skaiterjera tēviņa skausta augstums ir apmēram 25–26 cm, bet garums no deguna līdz astes galam ir 105 cm. Mātītes ir nedaudz mazākas. Pieaugušu suņu svars ir robežās no 16 līdz 18 kg. Garais apmatojums ir ciets un taisns. Uz galvas tas ir īsāks un krīt pāri acīm, neietekmējot redzi. Ausis var būt saslietas vai nolaistas, un tās ir klātas ar apmatojuma šķipsnām. Apmatojums iespējams vairākās krāsās (skatīt šķirnes standartu).

Skye Terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
Skye Terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Skye Terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Skaiterjers ir tipisks viena cilvēka suns, kas ir uzticīgs savam saimniekam. Šis ietiepīgais suns var būt aizdomīgs pret svešiniekiem, taču tam vajadzētu būt labsirdīgam. Acīmredzami būtiska ir agrīna socializācija ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem.

Fiziskās aktivitātes

Atšķirībā no daudziem terjeriem, kas ir aktīvi un vienmēr darbībā, skaiterjeri ir samērā slinki, un tiem dienā nepieciešamas tikai apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Dubultais apmatojums sastāv no īsas, mīkstas pavilnas un cietas, taisnas akotspalvas, kurai jābūt garai, bet kura nedrīkst ietekmēt suņa kustības. Lai apmatojums nesapītos un nesamudžinātos, nepieciešama kopšana divas vai trīs reizes nedēļā. Apmatojums noteikti jāpārbauda pēc pastaigām, jo tas var būt kā slota!

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Skaiterjera šķirnes pirmsākumi meklējami ap 1500. gadu Skajas salā — Hebridu salās Skotijas ziemeļrietumos, un šie suņi tika izmantoti kaitēkļu iznīcināšanai. Tiek uzskatīts, ka vietējos skotu terjerus sakrustoja ar suņiem, kuri izdzīvoja kāda spāņu armādas kuģa bojāejā, lai radītu garspalvainu suņu šķirni, kas līdzinās mūsdienu skaiterjeram. Skotu terjers varētu būt bijis kērnterjera priekštecis, un citu terjeru senči varētu būt zviedru valhundi, kas šajā zemē nonāca kopā ar vikingu kolonizatoriem.

Apsveramās veselības problēmas

Skaiterjeru izplatītākās veselības problēmas ir priekšējo ekstremitāšu kaulu problēmas, kas rodas augošiem kucēniem. Tāpat kā citiem suņiem, kam ir īsas kājas un garš mugurkauls, tie ir predisponēti uz mugurkaula slimībām.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.