Skotu terjers

Skotu terjers

Par spīti izmēriem, skotu terjeri atstāj spēcīgu un varenu suņu iespaidu. Tiem ir cieta un adatveidīga akotspalva, mīksta un blīva pavilna un izvirzītas uzacis un ūsas. Skotu terjeri ir melni, kvieškrāsā vai raibi. Pieaugušu skotu terjeru skausta augstums ir 25–28 cm, bet svars — no 8,5 līdz 10,5 kg.

Scottish Terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
Scottish Terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Scottish Terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Skotu terjeriem piemīt to lielumam neproporcionāla drosme un bezbailīgums. Svešiniekiem skotu terjers var šķist nedaudz īgns un nopietns, taču pret savas ģimenes locekļiem un draugiem tas ir uzticīgs, mīlošs un jautrs. Neskatoties uz uzticīgumu saviem saimniekiem, skotu terjeri ir neatkarīgi suņi, kam nepieciešama liela motivācija, jautrība un pacietība dresūrā.

Fiziskās aktivitātes

Skotu terjeri fizisko aktivitāšu ziņā nav prasīgi un labprāt pielāgojas konkrētajiem apstākļiem. Pieaugušam sunim dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču tas ar prieku būs gatavs ilgākām nodarbēm.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Profesionālim trīs līdz četras reizes gadā skotu terjeram atmirusī spalva jāizplūc ar rokām, bet apmatojums uz krūškurvja, kājām un galvas tiek apcirpts. Starp šīm procedūrām apmatojums regulāri jāsukā un jāķemmē — it īpaši ap muti, kur bārdā un ūsās var ieķerties ēdiena daļiņas.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Līdz 1859. gadam rakstos šķirne nebija minēta, un, lai gan šajā gadā skotu suņi tika izrādīti kā tīrasiņu šķirne, tie bija nosaukti par „Aberdīnas terjeriem” — reģiona, kurā šos suņus audzēja visvairāk, vārdā. Tomēr ir skaidri zināms, ka Vesthailendas baltais terjera un skotu terjera radniecība ir tuva — abu šķirņu priekšteči cēlušies Blekmontas reģionā Pertšīrā un Renoka tīrelī. Suņu uzdevums bija izrakt no zemes žurkas, izvilkt kaitēkļus no akmeņu apakšas un iznīcināt kaitēkļus klētīs.

Apsveramās veselības problēmas

Skotu terjeriem izplatītākās veselības problēmas ir kāda specifiska žokļu kaulu slimība, muskuļu darbības traucējumi, kas izraisa krampjus, un izteiktāka predispozīcija uz noteiktu veidu audzējiem (it īpaši urīnpūšļa vēzi). Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu problēmas, un šī iemesla dēļ pirms pārošanas ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.