Somu špics

Somu špics

Šim vidējā lieluma sunim ir tipisks špica izskats (ar līdzīgi kā lapsām spicām ausīm, biezu apmatojumu un kuplu, uz muguras gredzenā saritinātu asti). Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 43–50 cm, bet mātīšu — no 39 līdz 45 cm. Pilnībā pieaudzis suns sver no 14 līdz 16 kg. Apmatojums ir rudi zeltains vai rudi brūns uz muguras, ar gaišākiem laukumiem un gaišākas krāsas pavilnu (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā).

finnish spitz
  • Category size
  • Grooming requirements
finnish spitz
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
finnish spitz
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Draudzīgais, dzīvīgais somu špics ir pastāvīgi modrs, bezbailīgs un drosmīgs, ar izteiktu mednieka instinktu. Lai arī šie suņi ir samērā neatkarīgi, tie ir uzticīgi saviem mīļajiem un labprāt uzturas bērnu sabiedrībā. Tādēļ tie ir labi ģimenes suņi. Tie ir dabiski skaļi, un, lai vajadzības gadījumā tos apsauktu, būs nepieciešama dresūra.

Fiziskās aktivitātes

Pieaugušam somu špicam dienā nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču tam patiks arī vairāk. Kā jau sagaidāms, tas vislabāk jūtas aukstā laikā, tāpēc tiem, kas ar suni pastaigājas tikai labā laikā, šie suņi nav piemēroti! Jābūt gataviem, ka, palaižot suni no pavadas, tam var nostrādāt mednieka instinkti, tāpēc fiziskajām nodarbēm jānotiek drošās vietās, kur nenotiek kustība, un ir jābūt pārliecinātam, ka suns noteikti klausa atsaukšanas komandai.

Uzvedība

Špici ir visdažādākā lieluma, lai būtu piemēroti turēšanai praktiski katrās mājās, taču tev nedrīkst būt iebildumi pret samērā lielu daudzumu spalvu un gana lielu troksni! Lielākie špici ir enerģiski, un tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, savukārt mazākie labi jūtas ar mazāku fizisko aktivitāšu daudzumu, taču tiem nepieciešama rotaļāšanās un saskarsme ar saimniekiem. Biezais apmatojums nozīmē karstu laikapstākļu (vai pārlieku intensīvas centrālapkures) nepanesību un regulāru kopšanu.

Izskats

Somu špicu vidēji garais apmatojums sastāv no biezas pavilnas, kas ir samērā īsa, un to sedzošas raupjas akotspalvas. Spalva uz ķermeņa ir vidēji gara, ar garākām šķipsnām (uz astes un kāju aizmugurējās daļas). Apmatojums ir īsāks uz galvas un kāju priekšējā daļā. Tēviņiem ir bagātīgāka apmatojuma apkakle (spalva ap kaklu un pleciem). Izsukāšana divas reizes nedēļā ir vairāk nekā pietiekama, tomēr apmatojuma mešanas laikā uzmanība tam ir jāvelta katru dienu.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Somu špics gadsimtiem ilgi ir bijis medību suns, kas dzimtajā zemē arī mūsdienās tiek izmantots medņu un teteru meklēšanai un rej, ziņojot medniekam par putnu atrašanās vietu. Pagātnē šie suņi ir palīdzējuši medīt lielus dzīvniekus, tai skaitā aļņus un lāčus. Tā skaļā un drosmīgā daba to ir padarījusi arī par ideālu sargsuni. Šī mūsdienās Somijā ļoti izplatītā šķirne 19. gadsimtā gandrīz izmira, jo labākās transporta iespējas nozīmēja, ka somu špici sakrustojās ar citiem suņiem. Vēlāk apņēmīgi suņu audzētāji veica smagu darbu, lai nosargātu šīs šķirnes nākotni.

Apsveramās veselības problēmas

Visnotaļ veselīgajiem somu špiciem nav nozīmīgu šķirnei raksturīgu slimību.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.