Spāņu ūdenssuns

Spāņu ūdenssuns

Spāņu ūdenssuns ir vidēji liels, robusts, spēcīgs un muskuļains suns ar sprogainu, pūkainu apmatojumu, kas, izaugot garāks, veido virvītes. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 44–50 cm, bet svars — no 18 līdz 22 kg, savukārt pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 40–46 cm, bet svars — no 14 līdz 18 kg. Apmatojums var būt pilnībā melns, balts vai brūns, melns ar baltu vai brūns ar baltu.

Spanish Water Dog
  • Category size
  • Grooming requirements
Spanish Water Dog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Spanish Water Dog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Uzticīgais, pakļāvīgais, labsirdīgais un jautrais spāņu ūdenssuns mīl visu ģimeni, taču tam parasti veidojas īpaši cieša saikne ar vienu grupas cilvēku. Tam no dabas piemīt sarga instinkti, un tas rej, ja uzskata ir nepieciešams brīdināt.

Fiziskās aktivitātes

Spāņu ūdenssuņiem dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Šis ir daudzpusējs suns, kas var ganīt lopus, skriet pakaļ un nest lietas, kā arī peldēt, un tam patīk lielākā daļa suņu brīvā laika nodarbju un aktivitāšu. Pirms pastaigas gar ūdenstilpi pārliecinies, ka tā ir droša, jo šie suņi tajā metīsies iekšā pie pirmās izdevības. Ja šaubies, turi suni pavadā.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Dabiskā izskata spāņu ūdenssuņiem apmatojums, kļūstot garāks, pārtop virvītēs. Šīs virvītes jāizveido ar rokām, lai apmatojums nesamudžinātos biezās pikās. Tas nav ne jāsukā, nedz jāķemmē. Spāņu lauksaimnieki kādreiz savus suņus cirpa katru pavasari tāpat kā aitas, un, sekojot tradīcijai, viss to apmatojums, kad tas kļūst pārāk garš, tiek nocirpts vienā garumā.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Ūdenssuņi ar vilnai līdzīgu kažoku, kādi ir arī spāņu ūdenssuņi, dzīvo Eiropā jau vairākus tūkstošus gadu, un no tiem attīstījušās tādas šķirnes kā barbets (Francija), lagoto (Itālija) un portugāļu ūdenssuns. Spāņu ūdenssuns Ibērijā varētu būt ieradies ar moriem, romiešiem vai tirgotājiem, un to uzdevums bija ganīt aitas un kazas nelīdzenos apvidos, palīdzēt zvejniekiem krastā, atnest pāri bortam pārkritušos priekšmetus un pārvieto tīklus. Mūsdienās spāņu ūdenssuns veic ne tikai šos pienākumus, bet arī iznes krastā nomedītos ūdensputnus un strādā par sniferu policijā.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, spāņu ūdenssuņiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.