Stafordšīras bulterjers

Stafordšīras bulterjers

Muskuļainais, gludspalvainais Stafordšīras bulterjers izskata ziņā ir „buļļa” un „terjera” apvienojums, kas liecina par stiprumu un veiklību. Pieaugušu suņu skausta augstums ir 36–41 cm, bet to svars ir 13–17 kg tēviņiem un 11–15,4 kg mātītēm. Īsais, gludais apmatojums ir ruds, dzeltenbrūns, balts, melns vai zils, raibs vai jebkurā no šīm krāsām apvienojumā ar baltu.

Staffordshire Bull Terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
Staffordshire Bull Terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Staffordshire Bull Terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Labi audzinātam, labi socializētam Stafordšīras bulterjeram būtu jābūt nevainojamam temperamentam, un tam pret cilvēkiem vajadzētu būt īpaši labvēlīgam (ja ne nedaudz trakulīgam!). Tomēr Stafordšīras bulterjers var būt mazāk draudzīgs pret citiem suņiem un dzīvniekiem, lai gan tas lielā mērā ir atkarīgs no suņa agrīnās socializācijas un dresūras. Daži Stafordšīras terjeri lieliski sadzīvo ar citiem suņiem un kaķiem, savukārt citās vietās, kur tie varētu satikt citu suni, no pavadas atlaist nedrīkst. Būtiska ir agrīna un pastāvīga socializācija.

Fiziskās aktivitātes

Stafordšīras bulterjeram dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes apvienojumā ar lielu daudzumu spēļu un rotaļu. Dodot stafordšīras bulterjerjeriem iespēju, tie var gūt labus panākumus suņu sporta veidos (piemēram, adžiliti). Daudzi ar citiem suņiem satiek labi, taču daži pret suņiem ir agresīvi. Ja tavs suns ir mazāk draudzīgs, ir jānodrošinās, ka suns ir pietiekami ierobežots un netraucē citiem.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Viegli kopjamo Stafordšīras bulterjeru īsais, gludais apmatojums prasa maz uzmanības, jo izsukāšana reizi nedēļā ir vairāk nekā pietiekama.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Stafordšīras bulterjera pirmsākumi meklējami 19. gadsimta sākumā, kad tika aizliegta buļļu un lāču dzīšana ar suņiem. Tika izdomāts jauns „sporta veids” — suņu cīņas, kuru dēļ buldogu sakrustoja ar terjeru, izveidojot bulterjeru, kas ir Stafordšīras bulterjera priekštecis. Suns ieguva popularitāti starp visu šķiru, tostarp arī viktoriāņu laika darba šķiras, ļaudīm, un stafordšīrietis nereti dzīvoja lielās ģimenēs, taču šaurās telpās un saspiestībā — tālab arī veidojusies suņa labvēlīgā attieksme pret jebkura vecuma cilvēkiem.

Apsveramās veselības problēmas

Stafordšīras bulterjeri principā ir ļoti izturīgi suņi, kam ir maz šķirnei specifisku problēmu. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas acu problēmas, un tāpēc ieteicams suņiem veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.