Standarta pūdelis

Standarta pūdelis

Tas ir dizčiltīgs, elegants un proporcionālas miesas būves suns ar slaidu purnu un garu kaklu. Standarta pūdeļa apmatojums ir bagātīgs un sprogains un bieži vien tiek īpaši apcirpts. Šīs šķirnes suņu apmatojums var būt daudzās krāsās, tostarp melnā, baltā, zilā, pelēkā, sudraba, brūnā, aprikožu un krēmkrāsā (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Pieauguša standarta pūdeļa skausta augstums ir vismaz 38 cm, bet svars — no 20 līdz 32 kg.

Poodle Standard
  • Category size
  • Grooming requirements
Poodle Standard
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Poodle Standard
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Mīlošais, dzīvīgais standarta pūdelis ir patīkams kompanjons. Tie var būt labi sargsuņi, kas paziņo par viesiem, taču nekad nav agresīvi. Tie ir ļoti jautri un priecīgi suņi, kam patīk darboties un būt iesaistītiem visā ģimenē notiekošajā.

Fiziskās aktivitātes

„Standartniekiem” nepieciešams samērā daudz fizisko aktivitāšu un vietas. Vairumam šīs šķirnes suņu patīk peldēt un skriet/peldēt pakaļ un nest dažādas lietas, un tādēļ, gādājot par suņa drošību, jāuzmanās, atrodoties ūdenstilpņu tuvumā. Tie ir labi dresējami un gūst labus panākumus suņu sporta veidos (piemēram, adžiliti un sacensībās paklausībā).

Uzvedība

Šie medību suņi medī ne tik daudz ar ožu, cik ar redzi, tiem patīk skriet, un tie var būt iespaidīgi ātri sprinteri, kas savus saimniekus atstāj tālu aiz muguras! Telpās tie bieži vien ir suņu pasaules relaksētie dīvāna deldētāji, taču brīvā dabā tie ar nerimstošu modrību to vien gaida, lai dedzīgi aizmestos pakaļ pamanītajam medījumam, izliekoties nedzirdam saimnieka skaļos centienus atsaukt tos atpakaļ. Tiem patīk pastaigas pavadā, un tos izvest ārā ir prieks, tomēr saimnieks ne vienmēr var justies drošs, ja ceļā patrāpās svešs kaķis vai cits mazs pūkainis. Lai arī šie suņi reti izrāda atklātu mīlestību, tie ir mierīgi pret cilvēkiem un parasti labi satiek ar citiem suņiem.

Izskats

Standarta pūdeļi apmatojumu nemet, un, lai arī ne vienmēr, tos bieži panes arī alerģiski cilvēki. To apmatojumam nepieciešama visnotaļ pamatīga kopšana. Parasti ir nepieciešama profesionāla suņu friziera palīdzība, kā arī regulāra ķemmēšana un sukāšana mājās. Pūdelis pie friziera apcirpt jāved apmēram reizi sešās nedēļās, taču var iemācīties to darīt patstāvīgi, jo cirpšana var būt pavisam vienkārša (kā aitām).

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Standarta pūdeļi ir arī disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Vecākie no trīs lielumu pūdeļiem ir standarta pūdeļi, un miniatūrie un toipūdeļi tika radīti vēlāk. Precīza pūdeļu izcelsme nav zināma. Daži saka, ka tie cēlušies no Francijas, bet citi apgalvo, ka tie nākuši no Vācijas. Tiek pieļauts, ka Francijā tie varētu būt ievesti no Vācijas un vēlāk izveidota šķirnes pašreizējā forma. Vācijā to uzdevums bija atnest ūdenī iekritušo medījumu, un mednieka instinkts pūdeļiem piemīt vēl aizvien.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, standarta pūdeļiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Šīs šķirnes suņiem bieža ir arī specifiska hormonāla slimība (Adisona slimība) un kuņģa slimība (kuņģa samešanās).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.