Standarta šnaucers

Standarta šnaucers

Standarta šnaucers ir vidēji liels, robusts un muskuļains suns ar bagātīgām uzacīm un ūsām. Apmatojums var būt melns vai sāls un pipari. Pieaugušu tēviņu ideālais skausta augstums ir 48 cm, bet svars — apmēram 18 kg. Pieaugušu mātīšu skausta augstums ir apmēram 45,7 cm, bet svars — 16 kg.

Schnauzer Standard
  • Category size
  • Grooming requirements
Schnauzer Standard
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Schnauzer Standard
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šnauceri ir dzīvīgi un aktīvi suņi, taču tie ir samērā ietiepīgi un stūrgalvīgi. Tie var kļūt par viena cilvēka vai vienas ģimenes suņiem, kā arī var būt ar izteiktiem savas teritorijas sargāšanas instinktiem. Šnauceri ne vienmēr satiek ar citiem suņiem vai mājdzīvniekiem, un tāpēc tiem nepieciešama īpaši rūpīga socializācija un uzraudzība. Ar savu dobjo riešanu tie ātri paziņo ģimenei par visiem svešiniekiem, kas pietuvojas to teritorijai.

Fiziskās aktivitātes

Šnauceriem patīk fiziskās aktivitātes un rotaļāšanās, un tiem dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču ieteicams vairāk. Tiem patīk pastāvīgi būt nodarbinātiem, kā arī dresūra.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Standarta šnauceram ir raupja, asa un īsa akotspalva ar blīvu pavilnu. Pilna kopšana nepieciešama vismaz divas reizes nedēļā. Piedaloties izstādēs, obligāta ir atmirušās spalvas izplūkšana ar rokām, taču parastiem mājas mīluļiem pašsaprotamāka un vieglāka ir apcirpšana.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Mākslas darbos un skulptūrās šnaucers tika attēlots jau 15. gadsimta sākumā. No šnaucera (bieži saukta par vidējo šnauceru) veidotas miniatūršnaucera un milzu šnaucera šķirnes, un to izcelsmes vieta ir Dienvidvācija un tuvāk esošie Šveices un Francijas reģioni. Sākotnēji tā uzdevums bija medīt žurkas, taču drīz vien cilvēki atklāja, ka šnauceri ir lieliski sargsuņi. Pirmais šīs šķirnes standarts izveidots 1890. gadā.

Apsveramās veselības problēmas

Šnauceriem ir iespējamas sirds problēmas un, kā daudzu šķirņu suņiem, gūžu displāzija (problēma, kas var izraisīt kustību traucējumus). Ieteicama skrīningošana.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.