Beļģu aitusuns (Tervjūrens)

Beļģu aitusuns (Tervjūrens)

Tervjūrens ir vidēji liels, garspalvains suns ar taisnstūrveidīgām ķermeņa aprisēm. Lai arī ierindas cilvēki to bieži jauc ar garspalvaino vācu aitusuni, tam ir taisnstūrveidīgāks profils, vieglāki kauli un smalkāka galva. Tervjūrens ir sirmā, rudā vai pelēkā krāsā ar pelēka toņa spalvu galiem. Pieaugušu tēviņu skausta augstumam būtu jābūt no 61 līdz 66 cm, bet mātīšu — 56 līdz 61 cm. To svars ir no 27,5 līdz 28,5 kg.

belgian shepherd dog tervueren
  • Category size
  • Grooming requirements
belgian shepherd dog tervueren
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
belgian shepherd dog tervueren
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Tervīrens ir mīlošs, uzticīgs kompanjons, kas sargā māju un ģimenes locekļus. Tāpat kā visām šķirnēm, kam piemīt sarga instinkti, arī šiem suņiem sarga instinktus rosināt mazā vecumā nav ieteicams, jo tie var sākt mēģināt sargāt neatbilstīgās situācijās. Dabiskie sarga instinkti nostrādās, ja un kad tas būs nepieciešams. Tomēr šiem suņiem ir laba humora izjūta un piemīt spēja ātri mācīties.

Fiziskās aktivitātes

Tervīrenam katru dienu nepieciešamas vismaz divas stundas ilgas fiziskas un prātu stimulējošas aktivitātes. Šie ļoti labi dresējamie suņi var gūt lieliskus panākumus adžiliti, sacensībās paklausībā un citos suņu sporta veidos. Tie ir ļoti aktīvi suņi, kurus, ilgstoši atstājot vienus, nevajadzētu uzskatīt par mājdzīvniekiem.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Tervīrens ir garspalvains suns, kas samērā daudz jākopj. Tiem ir gara, taisna un bagātīga akotspalva ar ārkārtīgi blīvu pavilnu. Kuces pavilnu nomet divas reizes gadā, bet tēviņi — parasti reizi gadā.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem.

Šīs sugas izcelsme

Ir četru paveidu beļģu aitusuņi: lakenuā, tervīrens, grūnendālietis un malinuā. To nosaukumi darināti no Beļģijas reģioniem, no kurienes tie cēlušies. Tervīrens vairāk nekā abi pārējie ir tuvāks grūnendālietim. Tiek uzskatīts, ka tika sakrustoti divi garspalvaini aitusuņi ar dzeltenbrūnu spalvu ar melniem galiem, bet viens no metiena suņiem tika sakrustots ar Grūnendālieša vaislas suņiem. Šis metiens kļuva par tervīrena kā jaunas šķirnes sākumu. 1940. gados tervīreni gandrīz pilnībā izzuda, taču 1950. gados interese par šo šķirni radās no jauna.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, visiem beļģiešu paveidiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Šis konkrētais beļģu aitusuņu paveids ir predisponēts arī uz epilepsiju.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.