Tibetas terjers

Tibetas terjers

Tibetas terjers ir atraktīvs, mazs/vidēji liels suns ar garu, taisnu vai viļņainu apmatojumu, kas var būt jebkurā krāsā, izņemot šokolādes/aknu brūno. Šie suņi ir kvadrātveidīgi un robusti. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 36–41 cm, bet mātītes ir nedaudz mazākas. Svara diapazons ir no 8 līdz 14 kg.

tibetan terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
tibetan terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
tibetan terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Labsirdīgais, jautrais un komunikablais Tibetas terjers ir modrs un drošs. Tas pēc dabas ir atturīgs pret svešiniekiem, taču uzticīgs un mīlošs pret saviem tuvākajiem. Jautrību mīlošie Tibetas terjeri ir mīloši kompanjoni, sprigani, ar kolosālu raksturu un var būt lieliski ģimenes suņi.

Fiziskās aktivitātes

Šiem aktīvajiem Tibetas suņiem patīk fiziskās aktivitātes, un tiem ir nepieciešama apmēram stunda dienā, taču, ja vien tiks piedāvāts, tie labprāt nodarbosies arī ilgāk. Tas labi pakļaujas dresūrai, tam patīk pavadīt laiku ar ģimenes locekļiem, kā arī tas mīl ļauties jautrām suņu brīvā laika nodarbēm. Kā jau jebkurš garspalvains suns, tas pēc pastaigas noteikti ir jāpārbauda, lai izņemtu no apmatojuma tajā ieķērušos zariņus vai lapiņas.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Tibetas terjeri spalvu nemet, un, lai to biezais, garais, dubultais apmatojums nesapītos, tas jāsukā un jāķemmē vismaz katru otro dienu. Vēl katru dienu jāpārbauda, vai tajā nav ieķērušies gruži. Mājas suņu saimnieki apmatojumu bieži nocērp līdz vieglāk kopjamam garumam, taču regulāra sukāšana ir nepieciešama jebkurā gadījumā, jo citādi spalva samudžinās.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Lai arī šīs šķirnes suņus sauc par Tibetas terjeriem, tie nekad nav pildījuši ierasto terjeru uzdevumu — atnest medījumu. Tā vietā Tibetas terjers (jeb TT) bija ganu suns un, kad nepieciešams, arī sargsuns. Dzīvodami klosteros un būdami mūku draugi, tie tika iesaukti par Tibetas svētajiem suņiem; Rietumu pasaulē tie kļuva zināmi, kad 1922. gadā Dr. Agnesei Greigai, Indijā strādājošai britu ārstei, pateicībā par kādas tibetiešu sievietes dzīvības glābšanu tika uzdāvināts Tibetas terjera kucēns.

Apsveramās veselības problēmas

Tibetas terjeri ir visnotaļ veselīgi suņi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem reizēm ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.