Toipūdelis

Toipūdelis

Miniatūrais pūdelis (toipūdelis) ir dižciltīga izskata suns ar slaidu purnu un garu kaklu. Apmatojums — bagātīgs, sprogains un bieži vien īpaši apcirpts. Tas var būt dažādos toņos, tostarp zilos, pelēkos, sudrabkrāsas, brūnos, aprikožu krāsas un krēmkrāsas toņos (pilnu informāciju skatīt šķirnes standartā). Pieauguša pūdeļa augstumam skaustā jābūt zem 28 cm, bet svaram — ne vairāk kā 4,5 kg.

Poodle Toy
  • Category size
  • Grooming requirements
Poodle Toy
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Poodle Toy
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šis ir dzīvīgs un mīlošs suns, kas var būt visbrīnišķīgākais kompanjons. Tas var būt labs sargsuns, kas paziņo par viesiem, taču principā tas ir labsirdīgs. Toipūdeļi ir neparasti jūtīgi pret balss intonāciju un labi pakļaujas dresūrai. Tomēr bērniem jāiemāca, ka ar šiem mazajiem, smalkajiem sunīšiem jāapietas uzmanīgi.

Fiziskās aktivitātes

Šiem aktīvajiem suņiem patīk pastaigas, un it īpaši tiem patīk rotaļāties. Ir laba doma šos suņus iesaistīt kaut kāda veida aktivitātēs, lai līdz ar ķermeni vingrinātu arī to prātu. Pūdeļi var gūt labus panākumus sacensībās paklausībā, adžiliti un vairumā sporta veidu.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Toipūdeļi apmatojumu nemet, un, lai arī ne vienmēr, tos bieži panes arī alerģiski cilvēki. To apmatojumam nepieciešama visnotaļ pamatīga kopšana. Parasti ir nepieciešama profesionāla suņu friziera palīdzība, kā arī regulāra ķemmēšana un sukāšana mājās. Pūdelis pie friziera apcirpt jāved apmēram reizi sešās nedēļās, taču var iemācīties to darīt patstāvīgi.

Veselība un uzturs

Klēpja sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Šāda lieluma pūdeļi bija zināmi pirms vismaz 500 gadiem. 17. un 18. gadsimtā pūdeļi kļuva iecienīti starp aristokrātiem, kas vēlējās vēl mazāka auguma suņus, tālab drīz vien tika radīti toipūdeļi. Šķirnes nosaukums „pūdelis” cēlies no vācu valodas vārda „pudel”, kas nozīmē „šļakstīties ūdenī”, jo sākotnēji šķirnes suņi (no kuriem tika izveidoti minipūdeļi un toipūdeļi) bija lieliski palīgi medībās ar uzdevumu iznest medījumu no ūdens.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, toipūdeļiem iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi). Tiem biežāk iespējama arī gūžu problēma un iedzimta acu slimība, ko var paredzēt, veicot attiecīgus izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.