Vācu dogs

Vācu dogs

Vācu dogs ir ļoti liels, muskuļains un spēcīgs suns. Tam ir taisnstūraina un izskata ziņā gara galva. Īsais, gludais apmatojums var būt dzeltenbrūns, melns, zils, raibs un balts ar neregulāri izvietotiem melniem vai zilganiem plankumiem. Sasniedzot 18 mēnešu vecumu, tēviņu ideālajam skausta augstumam būtu jābūt vismaz 76 cm, bet svaram — 54 kg. Tāda paša vecuma mātīšu skausta augstumam būtu jābūt vismaz 71 cm, bet svaram — 46 kg.

great dane
  • Category size
  • Grooming requirements
great dane
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
great dane
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Vācu dogs ir mīlošs suns. Tie var kļūt ļoti tuvi un uzticīgi savai ģimenei un bieži satiekamiem tuviem ģimenes draugiem, kā arī ideāli piemēroti aktīvām ģimenēm. Tie ātri paziņo ģimenei par visiem svešiniekiem, kas pietuvojas to teritorijai, jo tie ir lieliski sargsuņi. Īpaši svarīga ir šo milzīgo suņu kucēnu socializācija un dresūra.

Fiziskās aktivitātes

Pieaugušam sunim, kas ir labā fiziskajā formā, dienā nepieciešamas pāris stundas ilgas fiziskās aktivitātes. Tiem patīk pastaigāties un nodoties aktivitātēm brīvā dabā kopā ar ģimeni, taču tiem patīk arī pavadīt laiku pie kamīna, baudot jebkādus šīs zemes labumus, kas vien varētu būt pieejami. Augšanas periodā fiziskās aktivitātes jāierobežo, jo, ja to ir pārāk daudz, sunim var rasties nopietnas kaulu, locītavu un muskuļu problēmas.

Uzvedība

Šie lielie, spēcīgie, paļāvīgie suņi ir enerģiski sargātāji, kas ir uzticīgi un gādīgi pret savas ģimenes locekļiem. Lai šie suņi, kas vairāk ir piemēroti pieredzējušiem saimniekiem, pastāvīgi būtu veseli, laimīgi un droši kontrolēti, tiem nepieciešama pamatīga dresūra un daudz fizisko aktivitāšu. Tiem parasti veidojas cieša saikne ar saimniekiem, un tie ar aizdomām var izturēties pret svešiniekiem. Tāpat kā visi suņi, arī šie suņi jāiegādājas no atbildīgiem un zinošiem suņu audzētājiem, un nolūkā nodrošināt veselīgu temperamentu un izvairīties no vēlāk iespējamām savaldīšanas un uzvedības problēmām īpaši svarīga ir agrīna un pienācīga socializācija.

Izskats

Vācu doga īsais, gludais un blīvais apmatojums ir viegli uzturams un jākopj apmēram reizi nedēļā vai ik pēc 10 dienām. To apmatojuma kopšanai var izmantot gumijoto cimdu, ar kura palīdzību var izņemt izkritušo un atmirušo spalvu.

Veselība un uzturs

Milzīgie suņi, kam ir arī milzīga apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām minerālvielām un vitamīniem dažādām vajadzībām saistībā ar locītavām un skrimšļiem. Vācu dogi ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Suņi, kas atgādina vācu dogu, ir vērojami zīmējumos Ēģiptes piramīdās no 2200. gada p. m. ē. Tiem bija īsākas kājas, un tie ķermeņa tipa ziņā atgādināja mastifus. Ar tirgotājiem šī tipa suņi nonāca daudzās valstīs. Vācijā no šiem suņiem tikai izveidots suns, kuru mēs pazīstam mūsdienās. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji mastifveidīgie suņi tika sakrustoti ar angļu kurtiem, lai iegūtu veiklo, slaido suni, kas pazīstams kā vācu dogs. Sākotnēji tos izmantoja buļļu tracināšanai, un 1592. gadā dižciltīgie tos izmantoja mežacūku medībās. Līdz 1800. gadiem zemju saimnieki to izmantoja lielu zvēru medīšanai.

Apsveramās veselības problēmas

Vācu dogi ir disponēti uz vairākām lielo šķirņu suņiem raksturīgajām, problēmām, tostarp specifisku kuņģa darbības traucējumu (kuņģa samešanos), sirdsslimību, dažādām kaulu problēmām un īpašu, agresīvu kaulu audzēju (osteosarkomu).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.