Velsas kardigānkorgijs (ar vidēju/garu spalvu)

Velsas kardigānkorgijs (ar vidēju/garu spalvu)

Velsas kardigānkorgijs ir īss, robusts un zems suns. Tā taisnais, vidēji garais vai īsais apmatojums ir ūdensizturīgs. Tiem ir kupla aste kā lapsām, un arī to galva atgādina lapsas galvu. Tā garums ievērojami pārsniedz skausta augstumu. Apmatojums var būt vairākās krāsās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Pieaugušu Velsas kardigānkorgiju augstums skaustā ir apmēram 30 cm, bet svars — no 15 līdz 18 kg.

welsh corgi (cardigan) (medium/long coat)
  • Category size
  • Grooming requirements
welsh corgi (cardigan) (medium/long coat)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
welsh corgi (cardigan) (medium/long coat)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Kardigānkorgijs ir enerģisks sunītis, kam nepieciešama uzturēšanās brīvā dabā mīloša ģimene. Tomēr šim sunim piemīt no senčiem mantotie gana instinkti, un šī iemesla dēļ tam dzīvē ir nepieciešama pastāvīga aktivitāte. Tiem ir tendence iekniebt papēžos un tvarstīt pēdas. Pret savas ģimenes locekļiem tie ir paklausīgi un uzticīgi. Šie apkārtni modri uzraugošie suņi ir labi mājas sargi.

Fiziskās aktivitātes

Lai arī Velsas korgijiem ir īsas kājas, tiem nepieciešamas atbilstošas fiziskās aktivitātes — vismaz viena stunda dienā. Tie visnotaļ labi pielāgojas tiem piedāvātajām fiziskajām aktivitātēm un ģimenes dzīves norisēm.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Kardigānkorgijam ir īss vai vidēji garš, taisns un ūdensizturīgs apmatojums ar blīvu pavilnu. Šāda apmatojuma kopšanai jāvelta maz laika, jo tikai pāris reižu nedēļā tas jāattīra no izkritušās un atmirušās spalvas. Ja tie ārā pabijuši dubļos, netīrumi pēc izžūšanas ir viegli iztīrāmi.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Ir atrasti pierādījumi, ka Velsas kardigānkorgijs dzīvojis Lielbritānijā kopš 1200. g. p. m. ē. Tiek uzskatīts, ka tos uz Velsu atveduši ķelti, un kārdigānkorgiji bijuši iemīļoti ganu suņi. 1934. gadā Lielbritānijā kardigānkorgijs un pembrokkorgijs tika atzīti par divām dažādām šķirnēm.

Apsveramās veselības problēmas

Velsas kardigānkorgiji principā ir ļoti izturīgi suņi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem tomēr ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Ķermeņa formas dēļ tiem biežāk iespējama mugurkaula disku slimība.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.