Velsas pembrokkorgijs

Velsas pembrokkorgijs

Pembrokkorgijs ir mazs, īss, robusts, zems suns ar lapsai līdzīgu seju. Tā taisnais, vidēji garais apmatojums ir ūdensizturīgs un var būt ruds, sabuļādas krāsā, dzeltenbrūns, melnlāsumains, ar vai bez baltiem raibumiem. Pieaugušu pembrokkorgiju skausta augstums ir 25–30 cm, pieauguši tēviņi sver 10–12 kg, bet mātītes — no 9 līdz 11 kg.

welsh corgi (pembroke)
  • Category size
  • Grooming requirements
welsh corgi (pembroke)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
welsh corgi (pembroke)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Pembrokkorgijs ir visnotaļ paklausīgs, aktīvs sunītis. Tie ir drošsirdīgi, komunikabli un draudzīgi — lieli suņi mazos ķermenīšos. Tie ir paklausīgi, uzticīgi ģimenes locekļiem un ideāli piemēroti aktīvām, darbīgām ģimenēm. Tie ir labi sargsuņi, jo modri uzmana māju un aizrautīgi ziņo par viesiem.

Fiziskās aktivitātes

Lai arī pembrokkorgijiem ir īsas kājas, tie ir audzēti lopu dzīšanai, un tiem joprojām ir daudz enerģijas un spara. Pieaugušam sunim nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Velsas pembrokkorgijam ir vidēji garš, taisns un ūdensizturīgs apmatojums ar blīvu pavilnu. Šāda apmatojuma kopšanai jāvelta maz laika. Tie jāizsukā, lai likvidētu izkritušo un atmirušo spalvu. Ja tie ārā pabijuši dubļos, netīrumi pēc izžūšanas ir viegli iztīrāmi.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Pierādījumi liecina, ka Velsas pembrokkorgijs Lielbritānijā dzīvo vismaz kopš 920. g. p. m. ē. Tiek uzskatīts, ka tos uz Velsu atveduši flāmu audēji, un no 14.–18. gs. kārdigānkorgiji bijuši iemīļoti ganu suņi. 1934. gadā Lielbritānijā pembrokkorgijs un kardigānkorgijs tika atzīti par divām dažādām šķirnēm.

Apsveramās veselības problēmas

Velsas pembrokkorgiji principā ir ļoti izturīgi suņi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem tomēr ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Ķermeņa formas dēļ tiem biežāk iespējama mugurkaula disku slimība.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.