Velsas springerspaniels

Velsas springerspaniels

Kompaktie, simetriskie Velsas springerspanieli ir vidēji lieli suņi, kas ir veidoti, lai būtu izturīgi un daudz strādātu. Tiem ir spīdīgs, zīdains, gluds apmatojums ar šķipsnām uz ekstremitātēm, un tas ir piesātināti ruds ar baltu. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 48 cm, bet pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 46 cm. Šie suņi sver 16–20 kg.

 welsh springer spaniel
  • Category size
  • Grooming requirements
 welsh springer spaniel
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
 welsh springer spaniel
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Velsiešiem piemīt pārējo spanielu maigā uzticība, un tie ir pilnībā uzticīgi savai ģimenei. Tie ir jautri, labsirdīgi kompanjoni. Tie ir uz cilvēku orientēti suņi, taču var būt nedaudz atturīgi pret svešiniekiem. Tie ir ģimenes suņi, kam nepieciešama sabiedrība. Viegli apmācāmie Velsas springerspanieli bieži vien ir izcili paklausīgi un strādīgi medību suņi.

Fiziskās aktivitātes

Velsiešiem nepieciešams ļoti daudz fizisko aktivitāšu. Pieaugušam sunim — vairāk nekā divas stundas dienā. Tiem patīk peldēt, un tādēļ ir jāseko to drošībai, atrodoties ūdenstilpņu tuvumā. Tie ir ideāli kandidāti dienesta suņu pārbaudījumu disciplīnām.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Šīs šķirnes suņi nav jākopj daudz, taču tiem regulāri — divas vai trīs reizes nedēļā — jāķemmē, jāsukā un jāapgriež šķipsnas. Lai izsargātos no infekcijām, regulāri jāapgriež ausu apmatojums.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Sarkanie un baltie spanieli dzīvo Velsā kopš 18. gs. sākuma. Sākotnēji tie bija atrodami galvenokārt Velsā un Anglijas rietumu daļā, taču vēlāk spanieli izplatījās arī Anglijas austrumos un Skotijā, kur tos izmantoja kā medību un vaislas suņus. Velsas springerspanieli to daudzējādo spēju un medību instinktu dēļ ir viena no pieprasītākajām šķirnēm pasaulē, un līdz 19.–20. gs. tie tika eksportēti uz ārzemēm. Britu Suņu audzētāju klubs springerspanielu šķirni atzina 1902. gadā, un līdz tam suņi bija zināmi kā Velsas kokerspanieli.

Apsveramās veselības problēmas

Velsas springerspanieliem ir iespējamas iedzimtas acu slimības, un tāpēc ieteicama skrīningošana. Ieteicams veikt arī gūžu izmeklējumus, jo tiem ir iespējama arī gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.