Velsas terjers

Velsas terjers

Mazie, kompaktie, robustā izskata „velsieši” ir arī eleganti un veikli. Tiem ir adatveidīgs, ciets apmatojums, un tiem, stāvot uz ķepām, ir taisnstūrainas ķermeņa aprises. Velsas terjeri ir melnlāsumaini vai sirmi melni ar dzeltenbrūnu. Pieaugušu suņu skausta augstums ir 39 cm vai mazāk, bet svars — no 9 līdz 9,5 kg.

welsh terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
welsh terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
welsh terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Aktīvais, jautrais Velsas terjers ir inteliģents un mīlošs. Tiem veidojas ļoti cieša saikne ar ģimenes locekļiem, un tie ir rotaļīgi un jautri, taču var būt nedaudz atturīgi pret svešiniekiem. Sapazīstinot ar kaķiem mazā vecumā, tie tos labprāt akceptē. Ja tā netiek izdarīts, tiem ir tendence mesties tiem pakaļ. Bieži vien tas vislabāk jūtas tad, ja mājās ir vienīgais suns!

Fiziskās aktivitātes

Velsas terjeri ir enerģijas pilni! Tie šķiet nenogurdināmi un vienmēr gatavi skraidīt un rotaļāties. Tie dievina peldēšanu, un tāpēc jāuzmanās, atrodoties ūdenstilpņu tuvumā. Ja tomēr dažkārt nevarēsi tiem nodrošināt to ierastās fiziskās nodarbes, tie situāciju pieņems bez iebildumiem. Pieaugušiem suņiem dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču tie ar prieku būs gatavi ilgākām nodarbēm.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Velsas terjeriem divas līdz trīs reizes gadā jāveic atmirušās spalvas izplūkšana. Sukāšana un ķemmēšana jāveic divas vai trīs reizes nedēļā.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Daži vēsturnieki uzskata, ka Velsas terjeru šķirne cieši saistīta ar angļu melnlāsumaino (jeb sajauktā kažoka terjers), taču ir diezgan daudz ciltsrakstu, kuros norādīts, ka Velsas terjeri nav cēlušies no mūsdienās izmirušās angļu suņu šķirnes. Tiek stāstīts, ka 1737. gadā Karnāvonšīras iedzīvotāji lielījušies ar Velsas terjeru tīrasinību. Tolaik tiešām šķirne bija zināma kā Karnāvonšīras Velsas terjers. Divarpus gadsimtus šīs šķirnes suņus izmantoja ūdru un āpšu medībās, un kā atsevišķa šķirne Anglijā tā tika atzīta 1885. gadā.

Apsveramās veselības problēmas

Velsas terjeriem ir iespējamas iedzimtas acu slimības. Ieteicams veikt izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.