Vesthailendas baltais terjers

Vesthailendas baltais terjers

Skaistais, pinkainais apmatojums, pogveidīgais deguns un mazās, stāvus saslietās ausis padara šīs šķirnes suņus ļoti pievilcīgus. Tiem ir kompakts ķermenis un galva, kas līdzinās lapsas galvai. Taču to raksturīgākā iezīme ir baltais apmatojums. Dubultā apmatojuma ārējo kārtu veido taisna, cieta akotspalva, bet zem tās ir mīksta un bieza pavilna. Pieaugušu Hailendas vestiju augstums skaustā ir 28 cm, bet svars — no 7 līdz 10 kg.

west highland white terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
west highland white terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
west highland white terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Vesthailendas baltais terjers ir bezbēdīgs, pārliecināts un mīlošs suns, kas ir pilnībā uzticīgs savas ģimenes locekļiem. Tie ir modri un bezbailīgi, un šī iemesla dēļ tie ir labi sargsuņi, taču tie var būt arī viltīgi un ietiepīgi. Ar kaķiem tie jāsapazīstina mazā vecumā, jo pretējā gadījumā, kļūstot vecāki, tie tos vajās. Tie var būt visnotaļ nerātni, un tāpēc tiem ieteicama dresūra!

Fiziskās aktivitātes

Vesthailendas baltajiem terjeriem nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Tie ir enerģiski sunīši, kam patīk spēlēties ar bumbiņu. Tiem patīk rakņāties, un daži reizēm var aizklīst. Šī iemesla dēļ jāseko, lai dārzam būtu pienācīgs nožogojums. Pieaugušam sunim ieteicamais fizisko aktivitāšu daudzums ir apmēram viena stunda dienā, taču šie aktīvie suņi vienmēr būs priecīgi par ilgākām nodarbēm!

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Kad Vesthailendas baltais terjers novārtās, vislabāk ir ļaut dubļiem izžūt un pēc tam tos izsukāt. Apmatojums divas vai trīs reizes jāizplūc ar roku profesionālam suņu frizierim. Viss, kas nepieciešams, lai atbrīvotos no izkritušās spalvas, ir kopšana reizi nedēļā.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Vesthailendas baltais terjers tika audzēts, lai medītu ūdrus, lapsas un dažādus kaitēkļus. Lai izveidotu šo šķirni, no skotu terjeriem ar rupjo apmatojumu tika atlasīti baltie kucēni. Džeimss I, kurš 17. gs. 20. gados valdīja Anglijā, pieprasīja „mazos baltos sauszemes sunīšus” no Ārgailšīras Skotijā, un tie, visdrīzāk, bija vestailendieši! Kols Malkolms no Poltalekas Ārgailšīrā netīšām nošāva savu mīļāko terjeru (melnā krāsā) un nozvērējās, ka turpmāk viņam būs tikai balti suņi — tie bija tolaik sauktie Poltalekas terjeri. Ārgailas (Dambārtonšīrā) hercoga vārds bija Rouznīts, 19. gs. par godu hercoga interesei un aizgādnībai šos baltos terjerus sauca par Rouznīta terjeriem.

Apsveramās veselības problēmas

Visizplatītākā veselības problēma ir ādas alerģijas. Šīs šķirnes suņiem iespējama arī iedzimta žokļu kaulu slimība.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.