Vidējais vācu špics

Vidējais vācu špics

Vidējais vācu špics ir mazs, kompakts, garspalvains suns ar špicam tipisku galvu un uz muguras saritinātu asti. Šie suņi iespējami visās krāsās un krāsu variācijās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Suņa dzimumam vajadzētu būt acīmredzamam, jo tēviņi ir vīrišķīgāki, bet mātītes — sievišķīgākas. Pieaugušu vidējo špicu skausta augstums ir 30–38 cm, bet svars — no 7 līdz 11 kg.

german spitz mittel
  • Category size
  • Grooming requirements
german spitz mittel
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
german spitz mittel
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Vācu vidējais špics ir jautrs, draudzīgs suns. Pārliecināts, līdzsvarota temperamenta kompanjons, kam nevajadzētu būt nervozuma vai agresijas pazīmēm. Šie suņi ir ļoti aktīvi un modri, kas mīl cilvēka sabiedrību, un tiem nav nekā labāka, kā būt iesaistītiem visās ģimenes aktivitātēs.

Fiziskās aktivitātes

Salīdzinot ar pārējām, lielākajām šķirnēm, vācu vidējam špicam nepieciešamas nelielas fiziskās aktivitātes. Pieaugušam sunim vajadzētu pietikt ar apmēram pusstundu dienā, taču, ja piedāvāsi, tas būs ar mieru arī uz ilgākām nodarbēm. Tiem patīk skriet vai pastaigāties, un tie labprāt atrod sev nodarbes dārzā visu dienu.

Uzvedība

Špici ir visdažādākā lieluma, lai būtu piemēroti turēšanai praktiski katrās mājās, taču tev nedrīkst būt iebildumi pret samērā lielu daudzumu spalvu un gana lielu troksni! Lielākie špici ir enerģiski, un tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, savukārt mazākie labi jūtas ar mazāku fizisko aktivitāšu daudzumu, taču tiem nepieciešama rotaļāšanās un saskarsme ar saimniekiem. Biezais apmatojums nozīmē karstu laikapstākļu (vai pārlieku intensīvas centrālapkures) nepanesību un regulāru kopšanu.

Izskats

Vairākas reizes nedēļā rūpīgi izsukājot, apmatojums būs tīrs un bez samezglojumiem. Spalva jāsukā „nepareizajā virzienā”. Īpaša uzmanība jāpievērš ausīm un elkoņiem, kur mezgli var veidoties daudz ātrāk. Tēviņi spalvu met reizi gadā, bet mātītes — divas reizes gadā: tad tiek nomesta lielākā daļa apmatojuma.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Vācu špics cēlies tieši no ziemeļu ganu suņiem, piemēram, samojedu suņiem, kurus vikingi viduslaikos ieveda Vācijā un Holandē. Šie suņi pēc tam izplatījās visā Eiropā un tika sakrustoti ar citiem ganāmpulka dzīšanas/ganu suņiem, liekot pamatu špicu paveidam. Līdz 1700. gadiem špici britu sabiedrībā bija kļuvuši par modes lietu, un Viktorijas laikmetā selekcijas rezultātā tika izveidoti punduršpici. Mūsdienu vācu špici Apvienotajā Karalistē ir divu lielumu, un Suņu audzētāju klubs ir aizliedzis abu lielumu suņu savstarpējo krustošanu. Tomēr, ņemot vērā jauktos senčus, vidējo vācu špicu metienos dažkārt ir iespējams kāds mazais vācu špics un otrādi.

Apsveramās veselības problēmas

Vācu vidējie špici ir samērā veselīgi, taču, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu problēmas, un tāpēc pirms pārošanas ieteicams veikt acu izmeklējumus. Šīs šķirnes suņiem ir iespējama arī epilepsija un pārejoša ceļa bļodiņu izslīdēšana no vietas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.