Zviedru Lapzemes suns

Zviedru Lapzemes suns

Zviedru Lapzemes suns ir vidēji liels suns ar tipiskām špica iezīmēm — biezu, stāvu apmatojumu, kuplu asti, kas var būt saritināta uz muguras, un spicām ausīm. Apmatojums var būt lāču brūnā krāsā, melns, brūns vai melns ar brūnu. Šī taisnstūrainā suņa garums pārsniedz skausta augstumu, tēviņu skausta augstums ir 45–51 cm, bet mātīšu augstums skaustā ir 40–46 cm. Pieaugušu suņu svars ir apmēram 19–21 kg.

Swedish Lapphund
  • Category size
  • Grooming requirements
Swedish Lapphund
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Behaviour
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Modrais, enerģiskais zviedru Lapzemes suns ir labsirdīgs un uzticīgs. Tas no dabas ir skaļš un vērīgs sargsuns. Tas necieš nošķirtību no saviem mīļajiem, un tam piemīt arī izteikti gana instinkti. Ja vari šim sunim veltīt tam nepieciešamo laiku, tas ir vislieliskākais mājas mīlulis.

Fiziskās aktivitātes

Lapzemes suņiem dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču ieteicamas ilgākas nodarbes. Tas ir aktīvs suns, kas pakļaujas dresūrai un veiksmīgi startē suņu sporta veidos. Nav nekāds pārsteigums, ka auksts laiks tam nav traucēklis. Tas aukstā laikā jūtas lieliski, taču noteikti jāuzmanās, lai suns nepārkarstu siltā laikā.

Uzvedība

Špici ir visdažādākā lieluma, lai būtu piemēroti turēšanai praktiski katrās mājās, taču tev nedrīkst būt iebildumi pret samērā lielu daudzumu spalvu un gana lielu troksni! Lielākie špici ir enerģiski, un tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, savukārt mazākie labi jūtas ar mazāku fizisko aktivitāšu daudzumu, taču tiem nepieciešama rotaļāšanās un saskarsme ar saimniekiem. Biezais apmatojums nozīmē karstu laikapstākļu (vai pārlieku intensīvas centrālapkures) nepanesību un regulāru kopšanu.

Izskats

Pret laikapstākļiem noturīgais apmatojums sastāv no blīvas pavilnas un stāvus no ķermeņa augošas akotspalvas. Apmatojums ir garāks uz augšstilbiem, astes, krūškurvja un „krēpju” daļā. Lai apmatojums nesapītos un nesamudžinātos, pāris reizes nedēļā nepieciešama rūpīga kopšana — izsukāšana, ieskaitot pavilnu.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Šai šķirnei ir ļoti sena vēsture — arheologi tās izcelsmes zemē atraduši zviedru Lapzemes sunim līdzīgu skeletu, un tiek lēsts, ka tas ir apmēram 7000 gadus vecs. Sākumā tie tika audzēti kā medību suņi, un sāmu klejotāju ciltīm Lapzemē tie palīdzēja ganīt ziemeļbriežus, kā arī bija sargsuņi un kompanjoni. Šķirnes skaļā daba tika speciāli attīstīta — ne tikai tāpēc, lai atbaidītu plēsējus un brīdinātu sāmus, bet arī tālab, lai pārliecinātu ziemeļbriežus, ka tie ir nevis plēsēji, bet sargi.

Apsveramās veselības problēmas

Zviedru Lapzemes suņi ir visnotaļ veselīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ieteicams veikt acu un gūžu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.