Zviedru valhunds

Zviedru valhunds

Zviedru valhunds ir vidēji liels, īss, robusts suns, kura ķermeņa garums pārsniedz tā skausta augstumu. Pieauguša tēviņa skausta augstums ir 33–35 cm, bet pieaugušas mātītes skausta augstums ir 31–33 cm, bet svars — robežās no 11,5 līdz 16 kg. Īsais, pret laikapstākļiem noturīgais apmatojums var būt tēraudpelēks, pelēkbrūns, pelēcīgi dzeltens, rudi dzeltens un rudi brūns. Pilnu informāciju par apmatojuma krāsu un zīmējumu skatīt šķirnes standartā.

Swedish Vallhund
  • Category size
  • Grooming requirements
Swedish Vallhund
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Swedish Vallhund
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Modrais, dzīvīgais zviedru valhunds ir sargsuns no dabas. Šo draudzīgo un pakļāvīgo suni ir prieks dresēt, ar to var kvalitatīvi pavadīt laiku, un tas ir uzticīgs kompanjons saviem mīļajiem. Atstājot to pārāk ilgi vienu vai nenodrošinot tam nepieciešamās fiziskās aktivitātes un neveltot tam nepieciešamo uzmanību, tas rej un kļūst destruktīvs gluži tāpat kā daudzi citi suņi.

Fiziskās aktivitātes

Zviedru valhundam nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā, un tas spēj izturēt daudz vairāk! Tas ir daudzpusējs suns, kas vienmēr ir gatavs jauniem izaicinājumiem — no aitu ganīšanas līdz adžiliti.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Viegli kopjamais apmatojums sastāv no blīvas, mīkstas pavilnas un raupjas, ciešas akotspalvas. Reizi nedēļā ieteicams izsukāt.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Zviedru valhunda, kas zināms arī kā Zviedru ganusuns, vēsture ir vismaz 1000 gadus sena. Tiek uzskatīts, ka tam ir cieša radniecība ar Velsas pembrokkorgiju, vēl vienu senu ganu suņu šķirni. Tā izcelsmes zemē valhundu sauc par Vastgotaspets, kas nozīmē „vestgotu špics”. Neraugoties uz seno vēsturi, 20. gadsimta 40. gados valhundi gandrīz izmira, taču, pateicoties divu suņu audzētāju nesavtīgajām pūlēm, šķirne tika saglabāta.

Apsveramās veselības problēmas

Zviedru valhundi ir visnotaļ veselīgi suņi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas acu problēmas un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus), un tāpēc suņiem pirms pārošanas ieteicams veikt acu un gūžu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.