Čehu terjers ir maza/vidēja izmēra suns ar īsām kājām. Pilnībā pieauguša suņa augstums skaustā ir 25–32 cm, bet svars — no 6 līdz 10 kg. Pieaugušam tēviņam ideālais augstums skaustā ir 29 cm, bet mātītei — 27 cm. Garais apmatojums var būt pelēkzils vai gaiši brūns.
Čehu terjers attiecībās ar cilvēkiem ir maigas dabas terjers. Tas var būt atturēts pret svešiniekiem, taču pret tiem, ko ir iepazinis, tas ir draudzīgs. Tam joprojām ir izteikti strādātgribas instinkti — tas ir izturīgs un veikls suns, kam ir daudz enerģijas un piemīt liela izturība. Tas var būt ietiepīgs, taču, esot pareizajai motivācijai, var būt ļoti daudzpusējs, un tādēļ ir piedalījies suņu sportā, kur tiek vērtēta paklausība un veiklība.
Šis Čehijas nacionālais suns ir samērā jauna šķirne, kuru 1949. gadā radīja suņu audzētājs un ģenētiķis Františeks Horaks. Horaks bija medību cienītājs, un viņš izlēma sakrustot skotu terjeru un siljemterjeru, lai tādējādi iegūtu mazāka izmēra suni darbam barā un arī līšanai dzīvnieku pazemes alās, kas nebija pa spēkam skotu terjeriem un siljemterjeriem. Čehu terjeri tika izmantoti, lai medītu visa veida medījumu no lapsām, trušiem un citiem medījamajiem dzīvniekiem vai putniem līdz mežacūkām!
Čehu terjeri ir visnotaļ veselīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudzu citu mazāko šķirņu suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).
Čehu terjeriem dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Atlaižot no pavadas, tam var nostrādāt mednieka instinkti, un tādēļ pirms laišanas bez pavadas sabiedriskās vietās ir jābūt drošam, ka suns pārliecinoši klausa atsaukšanas komandai.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
To vidēji garais, viegli viļņainais apmatojums jākopj samērā daudz, taču ne tik daudz, cik vairumam terjeru, kam izkritušais apmatojums tiek izplūkāts ar roku. Čehu suņiem apmatojums jānolīdzina ik pēc sešām līdz astoņām nedēļām un jāsukā vismaz reizi nedēļā, īpašu uzmanību pievēršot garajam apmatojumam purna daļā, uz kājām un uz vēdera.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
