Purina®
Your Pet, Our Passion.
Dalmācietis

Dalmācietis

Šķirne izceļas ar unikālo, lāsumoto apmatojumu, kas ir īss, gluds un mirdzošs. Lāsumi var būt melni vai aknu brūni uz balta fona. Dalmāciešiem ir taisnstūrveida profils, kas liecina, ka tie ir līdzsvaroti, spēcīgi, muskuļoti suņi. Pieauguši dalmācieši sver 23–25 kg. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 58–61 cm, bet pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 56–58 cm.

Nepieciešams zināt
  • Pieredzējušiem saimniekiem piemērots suns
  • Nepieciešama vidēja līmeņa dresūra
  • Izbauda trakulīgas pastaigas ar lielu fizisko slodzi
  • Izbauda par divām stundām ilgāku pastaigu dienā
  • Liela auguma suns
  • Nedaudz slienājas
  • Kopšana nepieciešama ik pārdienu
  • Šķirne nav hipoalergēna
  • Komunikabls un vokāli aktīvs suns
  • Sargsuns. Rej, ir modrs un nodrošina aizsardzību
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar bērniem
Previous Next
Dalmācietis
    2. 1 of 1

Temperaments

Dalmācieši ir draudzīgi un komunikabli, taču, nenodrošinot pietiekamas fiziskas aktivitātes, tie var kļūt hiperaktīvi. Dalmācieši ir uzticīgi un lojāli un vienmēr vēlas izpatikt; tiem patīk uzturēties sabiedrībā un delverēties. Tomēr dažiem saimniekiem to spēks un izturība dažkārt var būt pārāk liels izaicinājums. Dalmācieši parasti sāk kļūt rāmāki no divu gadu vecuma vai dažkārt pat vēlāk!

Previous Next
Dalmācietis
    2. 1 of 1

Izcelsme

Dalmācieši ir sena šķirne, kuras pirmsākumi meklējami 2000. gadā p. m. ē. — suņi ar punktotu apmatojumu redzami uz grieķu frīzēm un plāksnēm, kur tie attēloti strādājam kopā ar senās Grieķijas, Romas un Ēģiptes kaujas ratiem. Ļoti senas liecības par šīs šķirnes suņiem atrastas Dalmācijā, Dienvidslāvijā, no kurienes arī cēlies šķirnes nosaukums. Dalmācieši ir izmantoti kā kara suņi, robežu patrulētāji, ratu vilcēji, aitu gani, medību suņi, cirka suņi un, protams, kariešu sargātāji. Lai arī kāda būtu dalmāciešu izcelsme, tie ar zirgiem kopā ir strādājuši vismaz kopš viduslaikiem.

Šīs šķirnes suņiem izplatītākā veselības problēma ir kurlums, un izmeklējumus kurluma konstatēšanai suņiem var veikt jau no mazotnes Tie ir arī uzņēmīgi pret noteiktu urīnpūšļa akmeņu veidošanos.

Dalmāciešu kucēniem nedrīkst būt pārlieku lielas fiziskās aktivitātes. Pieauguši dalmācieši ir ārkārtīgi izturīgi un mērenā tempā var doties uz priekšu gandrīz bezgalīgi. Labas fiziskās formas pieaugušam sunim ieteicamas divas un vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā apvienojumā ar dresūru un smadzeņu treniņu, lai stimulētu tā prātu, kā arī vingrinātu ķermeni. Mednieka instinktu dēļ šiem suņiem patīk skriet, lēkt un rāpties, un tādēļ, rūpējoties par to drošību, pastāvīgi jāievēro piesardzība.

Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.

Tā kā dalmāciešiem ir īss un ciets apmatojums, tiem nav nepieciešama ne apgrūtinoša kopšana, nedz nolīdzināšana. Pietiek reizi nedēļā nobraucīt suņa apmatojumu ar kopšanai paredzētu gumijoto cimdu, lai atbrīvotos no izkritušā apmatojuma, bet pēc tam noslaucīt ar mīkstu drānu, lai uzlabotu mirdzumu.

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.