Dižciltīgā izskata lauku spaniela (fildspaniela) garums nedaudz pārsniedz augstumu. Tam ir piemīlīgs izskats un vidējs/garš, biezs, mirdzošs apmatojums ar biezām šķipsnām (garāku spalvu) uz krūtīm, vēdera un kāju aizmugurējām daļām. Apmatojums var būt melns, aknu krāsas vai salns, ar vai bez dzeltenbrūniem raibumiem. Pilnībā pieauguša šī vidēja izmēra suņa augstums skaustā ir apmēram 46 cm, bet svars — no 18 līdz 25 kg.
Fildspaniela saknes meklējamas apmēram 150 gadu senā pagātnē, kad tas tika selekcionēts, sakrustojot kokerspanielu ar izmēros lielāko Saseksas spanielu. Pastāv viedoklis, ka fildspaniela šķirne pilnveidota, krustojot to ar citiem vietējiem spanieliem, īru ūdensspanielu un, iespējams, pat basetu. Tiem kā izstāžu un darba suņiem kokerspanieliem vai springerspanieliem nekad nav bijis daudz piekritēju, un to popularitāte vēsturē ir piedzīvojusi vairākus kāpumus un kritumus. Pašlaik tie Apvienotajā Karalistē tiek uzskatīti par retu, viegli ievainojamu šķirni.
Fildspaniels ir visnotaļ izturīga šķirne. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Šim dzīvi laukos mīlošajam, aktīvajam sunim dienā nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Šim kustīgajam sunim patīk vairums aktivitāšu, ja tas var būt kopā ar savas ģimenes locekļiem un tiek nodarbināts gan garīgi, gan fiziski.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Vidējais/garais apmatojums ir zīdains pieskaroties, bet arī ļoti praktisks — blīvs un ūdensizturīgs, lai nodrošinātu aizsardzību pret sliktiem laikapstākļiem un vides faktoriem, sunim strādājot zem klajas debess. Apmatojums jākopj vairākas reizes nedēļā, pievēršot īpašu uzmanību šķipsnām, kam ir tendence savelties. Šī suņa apmatojums pēc pastaigām ir jāpārbauda, lai no tā iztīrītu visus netīrumus.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
