Itāļu dzinējsuņi ir vidēja izmēra medību suņi, kuru augstums skaustā ir 52–59 cm tēviņiem un 48–56 cm mātītēm. Tiem ir divu veidu apmatojums — raupjš vai gluds — dažādās krāsās (melnā/dzeltenbrūnā un jebkurā tonī no ruda līdz kvieškrāsas). Tam ir kvadrātveida forma un smalka uzbūve. Šie medību suņi ir nevis smagnēji, bet gan atlētiski. Pieauguša itāļu dzinējsuņa aptuvenais augstums skaustā ir 20–23 kg.
Itāļu dzinējsunim ir izteikti mednieka instinkti, un tam patīk sekot savam degunam. Saožot pēdas, šis parasti klusais un atturīgais suns kļūst ļoti satraukts un vokāli aktīvs. Šim maigajam, labsirdīgajam, mīlošajam un ļoti aktīvajam sunim ir nepieciešama ļoti aktīva ģimene.
Itāliešu dzinējsuņi ir sena šķirne, kas, iespējams, cēlusies no senās Ēģiptes medību suņiem. Savā dzimtenē tie gadsimtiem ilgi ir izmantoti mežacūku iztramdīšanai un dzīšanai un ir atainoti daudzos Renesanses laika Itālijas mākslas darbos. Valda uzskats, ka mastifu sakrustoja ar medību suni, kas izmanto gan redzi, gan ožu, lai veicinātu tā mednieka instinktu attīstību, balstoties uz redzi un ožu un vienlaikus padarot to drosmīgāku. Mūsdienās itāļu dzinējsuņi ir galvenokārt medību suņi, ko izmanto zaķu tramdīšanai un dzīšanai.
