Leonbergers ir liels, spēcīgs un muskuļots suns. Neparasta tā iezīme ir ķepas ar peldplēvēm, un tādēļ tas labi peld. Apmatojums var būt lauvu zeltainā krāsainā, rudi, sarkanīgi brūni, smilškrāsā (dzeltenbrūni vai krēmkrāsas) un visās to kombinācijās, ar melnu masku. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 72–80 cm, bet svars — no 34 līdz 50 kg. Pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 65–75 cm, bet svars — no 30 līdz 50 kg.
Leonbergers veidojies 19. gadsimta 40. gados kā Leonbergas pilsētas ģerboņa lauvas līdzinieks. Tas ir selekcionēts, krustojot ņūfaundlendu un sanbernāru un veicot atpakaļvirziena krustošanu ar Pireneju kalnu suni. Tie kļuva ļoti populāri un piederēja daudziem ievērojamiem cilvēkiem. Tomēr Pirmā pasaules kara laikā šķirne gandrīz pilnībā izmira, jo saimnieki vairs nevarēja atļauties barot šos suņus. Nedaudzie palikušie īpatņi tika rūpīgi izmantoti vaislai līdz Otrajam pasaules karam, kad šķirne atkal gandrīz pilnībā izzuda. Mūsdienās leonbergeri joprojām ir samērā reti sastopami, taču to skaits un popularitāte pieaug.
